diez vai aizvešana no mājām bērnu traumē mazāk nekā atstāšana vienu, tomēr tik mazu bērnu nedrīkst atstāt vienu nekādā gadījumā - gan tāpēc, ka viņam tā var būt liela emocionāla trauma, gan tāpēc, ka viņš tajā laikā vienkārši var sev kaut ko izdarīt un aiziet bojā. ok, kamēr bērns guļ, ātri aizskriet uz aptieku - neizklausās tik traki, diezgan liela iespēja, ka bērns vispār nepamodīsies un viss būs ok. bet uz vairākām stundām atstāt pirmsskolas vecuma bērnu ir ārkārtīgi traumējoši un arī ļoti bīstami, un tas nav tas pats, kas atstāt divatā ar vecāko brāli/māsu.

un tas ir normāli, ka par bērna atdošanu lemj nevis policija, bet bāriņtiesa, kas arī izvērtē situāciju - vai tas ir labākais bērnam, vai nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir diemžēl nācies pieredzēt, ka bāreņtiesa ir institūcija, kuras pilvaras tālu pārsniedz atbildību. Pie tam, ir aizdomas, ka no aploksnītēm tās bērnu aizstāvētājas arī nenovēršas. Es jau neapgalvoju, ka aprakstītajā gadījumā viss ir forši, tikai apšaubu varonīgo mentu - bērniņu glābeju rīcības samērīgumu. Atņemt bērnu, ierosināt krimināllietu tur, kur pietiktu stingrāk aprunāties ar vecākiem, vai likt uzrakstīt paskaidrojumu un aizsūtīt nākotnē socdarbinieku paskatīties, kā ģimenei tālāk iet.
Pie tam, cik ir ilga raudāšana - vecam un nervozam kaimiņam gan jau līdz brošai pietiktu ar scēnu, ko mans 2 gadīgais puika uzkruķī, ja es neslēdzu iekšā multenes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

interesanti, ko viņiem vajadzēja darīt, turēt to bērnu iecirknī un gaidīt, kad atnāks aizmāršīgie vecāki? vai atstāt viņu dzīvoklī vienu vēl mazliet?

tiešām nav saprotami, kāpēc policisti, kas rīkojas tā, kā viņiem šādā situācijā ir jārīkojas, ir sliktie, bet vecāki, kas traumē bērna psihi un apdraud viņa dzīvību, ir cietēji.

(Reply to this) (Parent)