lai gan tas ir fenomens, ko būtu vērts iekļaut politiskā mārketinga klasikā - nekas sarežģīts jau nebija, vienkārši Stendzinieks atrada precīzu Šlesera būtības sektoru, kas nostrādāja ar savu brutalitāti un godīgumu (ja melo, tad melo atklāti), ar citu kandidātu tas varēja arī nenostrādāt. kā teiktu reklāmisti - prieks strādāt ar ejošu preci

(Reply to this) (Parent) (Thread)

plus vēl Stendzenieks ļoti labi zināja arī patērētāju, kam šis sū.. t.i., prece garšos.

(Reply to this) (Parent)

tieši tā, viņa teiktais bija ticams... visi zina, ka Šleseram patiik biidit tur visaadus projektus un skaitiit naudu

(Reply to this) (Parent)