Psiholoģiski ir ieslēdzies pašuzbudinošs mehānisms - Godmanis un tuvu stāvošie turpina audzēt adrenalīna līmeni asinīs un tīri fiziski nespēj atgriezties miera stāvoklī, viņus uzbudina krīzes tuvošanās, sarunas ar SVF, miljardu čaukstoņa, bailes no atbildības. Tie visi ir psihoķīmiski procesi, kas citkārt valstvīrus spiež pieteikt karus. No vienas puses, ir politiķa atbildība nomierināt tautu un teikt: "today situation is very good", taču tas, kas vārās iekšpusē, neļauj turēt muti un gribas palielīties kā mazam puisēnam, kas uzzinājis noslēpumu, "kuru nedrīkst nevienam teikt", jo šis noslēpums un šī krīzes jātnieka poza ir tik svarīga un skaista, no šejienes visas nopūtas un vaidi, no šejienes draudi, ka valsts bankrotēs, kļūs maksātnespējīga un tā tālāk. Jo lielāka ir atvairāmā krīze, jo garāks krāniņš tās atvairītājam.