Man bija Ritmika sestdienās kad vēl mācijos Krievijā. Visi no 1 līdz 5 klasei bija sapulcējušies lielajā skolas gaitenī ar spoguli pie sienas, kuram priekšā sēdēja kāds vīrs un spēlēja garmošku. un mums bija jātirinās un jākustās un visādi citādi jāizrāda dzīvības pazīmes. Pēc ritmikas bija zīmēšana, mēs sēdējām nosvīduši un zīmējām, un krāšas bija tik jocīgas, tādi klucīši, kas stipri jāšķaida ar ūdeni. Toreiz man likās, ka krāsas smird pēc sviedriem, un tas viss ritmikas dēļ.

Ziemā, kad ārā bija daudz sniega, muzikants, kuram tik ļoti kopējam tēlam pietrūka pižika, uz skolu nenāca, tāpēc ka ritmikas vietā mums bija slēpošana.

(Reply to this) (Thread)

kruta.

(Reply to this) (Parent)