Nepabeigtā dienasgrāmata


26. Janvāris 2008

(bez virsraksta) @ 11:56

Kad reiss bija aizkaveejies par stundu, paskatiijos iekaapshanas biljetee, tas ir nee, pareizaak sakot, to man pateica lidostas darbiniece - ka mana reisa numurs ir Nine-Eleven, citiem vaardiem sakot 9-11. Uzausa saule un, kad visi paareejie jau bija aizlidojushi, iznaacaam lidlaukaa arii mees, kaadi divdesmit bezbailiigie pavecaaka muuka vadiibaa, kursh, gaidot lidmashiinu, seedeeja puszviljus, runaaja pa mobilo telefonu, kaut ko shnjauca un shkjirstiija biezu pieziimju graamatinju, kas pilna visaadaam viziitkarteem un buutu izjukusi, ja to nesatureeru kaadas piecas seshas gumijas. Uzminiet, ko pasniedza eedamu celjaa no Mindalgonas uz Mandaleju? Ciisinju. Tadu mazu, beernu ciisinju ar burkaanu biezeni. Saldajaa - pomelo. nee, ne jau vesels, tikai mazs gabalinjsh. Vispaar es gribu pomelo, tie, ko tirgo uz ielaam, izskataas peec maziem zaljiem greipfruutiem. Un kas ir tas oranzhais, kas nav mango, vinju pasniedz sagrieztu un garsho maigi, bet patiikami? Lai gan es te muldu tagad. Galvenais ir tas, ka Mandaleja ir paradaize un heavens zemes virsuu. Te ir plashums, te ir lauki, te ir pilns ar riteenjbrauceejiem, puush viegls veejinsh un ir veesi! Pulksten divpadsmitos dienaa ir patiikams, Latvijas septembra spirgtuminjsh. Nesaprotu, ko es taas chetras dienas mociijos par Jangonu, iistaa dziive rit Mandalejaa. Izraadaas, ka laiva uz Bagonu atiet tikai reizi nedeeljaa, tas ir - 31. janvaarii, kaa rezultaataa es mieriigu sirdi varu nekur nesteigties un... aa, es tachu nepastaastiiju par viesniicu! Kaa es uztraapiiju tieshi uz sho, nezinu, bet Lonely Planet shajaa briidii sanjem manu atvainoshanos. Kad Jangonaa viesniicas meitene man bakstiija ar pirkstu sarakstaa un teica, lai njemu Swan Hotel, es ar apzinjas stuuriiti atcereejos, ka LP rakstiits, lai sho vadiibas iipashumaa esosho betona kluci apmet ar liikumu (vinji to pat neiekljaava sarakstaa kartes malinjaa, bet atziimeeja pa tiesho kartee kaa baiso vietu), taapeec spiitiigi bakstiiju uz viesniicu Mandalay View Inn, un tagad es tur dziivoshu - divstaavu maajinjaa ar divpadsmit numurinjiem, balkonijiem, koka griidaam un grebtiem griestiem, karaliskaas Stikla pils pashaa stuuriitii. Un vannaa ir dubultaa dusha. Tas ir, kad no priekshas un aizmugures. Ja veelas, protams. Un shitie, oranzhie auglji, kuriem nezinu nosaukumu. Pilns shkjiivis.
 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]aleja
Date: 26. Janvāris 2008 - 09:08
(Link)
bet man te tradicionālā rīta urbšana
[User Picture Icon]
From:[info]lennay
Date: 26. Janvāris 2008 - 10:14
(Link)
oranžie gabaliņi, domāju, ir papaija, bet mazus pomelo neesmu redzējusi - tikai lielus, krietni lielākus par sarkanajiem greipfrūtiem no rimi, un nesulīgus. man jau dikti garšo.

bet amerikā, domājams, tādu reisu numuru nemaz nav. tāpat kā ķīniešiem kurais tur stāvs, astotais vai nebija.
[User Picture Icon]
From:[info]magda
Date: 26. Janvāris 2008 - 10:47
(Link)
Labrīt.
Pa skaisto...
Par tiem augļiem - ēd, tie palīdz sirdij.
Un par spirgto vējiņu - elpo, jo tas arī palīdz sirdij.
Teva sirds būs mūžam vesela - in one piece. ;-)
[User Picture Icon]
From:[info]skuka
Date: 26. Janvāris 2008 - 12:08
(Link)
Akdieviņ, dienasgrāmata, tagad Tu mani sagrābi aiz nostalģijas, tas izklausās tiktik līdzīgi,balkoniņi, koka grīdas.... tagad es arī gribu uz turieni!

A viena no tām dušām, gadījumā, nav , teiksim tā, drusku mazāka un augstumā drusku zemāk par vidukli? Tad tā būs domāta dibena mazgāšanai - ja pats viss negribi iet dušā, nu, tipa tur pa dienu pēc pasēdēšanas uz poda.Vismaz Indonēzijā un Taizemē tā daudz kur ir.
Vai arī tomēr tāda parastā, lielā duša?
From:[info]asiize
Date: 26. Janvāris 2008 - 13:08
(Link)
šausmīgi forši!
neizklausās gan pēc tevis, bet ne jau tāpēc, ka forši.
[User Picture Icon]
From:[info]aleja
Date: 26. Janvāris 2008 - 13:29
(Link)
jā, es arī par to visu laiku domāju, ka viņš galīgi neizklausās pēc sevis. man šķiet, viņam tomēr tur ir ļoti vientuļi.

Nepabeigtā dienasgrāmata