Šodien braucām pa dzeltenu lapu noklātām taciņām uz rimčiku un ievērojām - kapos stāvēja nēģeris un čurāja virsū piemineklim, vot, domāju, tikai skinhedu bariņa trūkst pilnai ainai pa česnamu, atpakaļceļā skatāmies - no kapiem ārā iznāk tikai mierīga un klusa latviešu tantīte kļavu lapu krāsas rūtainā mētelītī un lakatiņu ap galvu un neviena paša nēģera, tikai apzāģēti koku stumbenīši kopš pēdējās vētras guļ zemē un mirst, bet pretim uzvirmo tāda kritušo lapu smarža, ka saproti - kapos smaržo labāk nekā rimčikā, bet rimčikā kaut kur starp zeķu un kompaktdisku nodaļu smaržoja tā, it kā būtu piečurāts.