(bez virsraksta) @ 00:00
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
23. Maijs 2004Commentspiedod to arī, patiesībā es padomāju kaut ko pilnīgi citu.es padomāju, ka nav brīv žēloties, cilvēkus tas izbiedē un mulsina. Nē, ja tā vispārīgi: man ir grūti, un tā... tad nekas. Bet ja sāc stāstīt, kāpēc... nu, kuru tas interesē?
No otras puses - arī tas, cik tev ir labi, nevienu neinteresē detaļās. Nu, atbildi uz jautājumu "Kā iet?" ar dežūrfrāzi "Labi!" un visi priecīgi aizskrien tālāk. Nedod Dievs, sāksi stāstīt par to, kas tieši un cik daudz. Īstenībā jābrīnās, ka cilvēki vispār mēdz interesēties viens par otru. Īstenībā tas ir tāds mazs brīnums - interesēties par otru cilvēku no sirds.
man tas nekad nav licies brīnums, un vispār Tu mani saraudināji
bet tās tādas egoistiskas asaras, lēta manta es par sevi raudu (nu, tas ir, varētu raudāt) tikai, skatoties tālu atpakaļ - atceroties kaut ko fantastiski skaistu un domājot: "Nu, vot tā! Un tā vairs nekad nebūs!" Turklāt, zīmīgi, ka tā sajūta ir saistīta ar tādu kā nojautu, ka īstenībā jau TAS nemaz nav beidzies, ka TAS joprojām ir tevī, iet tev līdzi. No kā tad tas žēlums pret sevi? No tā, ka tev vienlaicīgi pieder un nepieder?
žēlumam ir tik daudzi iemesli, tik dažādi, nē, man vairāk nevis par to, ka TAS, kas bijis, nekad vairs nebūs, bet ka TAS, kas ir, var kādreiz beigties, beigsies - vienalga: saulriets, lietus, mīlestība. Un ne jau par nāvi es runāju, lai gan, protams, nē, meloju, par nāvi arī. Bet šoreiz tikai starp citu.
Un vēl: ja tevi pārprot, vai nesaprot, vai saprot, bet izliekas nesaprotam... ja vilies kādā, tad arī žēlums - pret sevi. Un vēl tik desmitiem iemeslu ir sevi žēlot:) Bet tagad es laikam iešu gulēt:) nē, vēl vienu izpīpēšu:) un paldies, Tu zini, par ko Jā, jā - un arī par to, ko Tu teici, ka vienlaicīgi pieder un nepieder, par to arī
(Reply to this)
(Parent)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|