man gan šķiet, ka literatūru raksta konkrēti cilvēki, un painteresēties par to, kas konkrētam cilvēkam ir par konkrētu sāpi, ir daudz godbijīgāk par attieksmi "negribu neko zināt par miesu, gribu viņu kā cēlu bezmiesīgu garu!"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ej nu sazini, kā tam konkrētajam cilvēkam pašam būtu gribējies, un cik daudz no tās savas miesas viņš būtu gribējis atklāt.
Pieņemot nullei tuvo iespēju, ka es varētu dzīves laikā radīt ko paliekošu, piemēram, jūsmu raisošu literāru daiļdarbu, skaidri apzinos, ka tas man neliktos attaisnojums, lai daiļdarba sajūsminātie lasītāji, mestos pētīt manas intīmākās vēstules vai dienasgrāmatas un censtos kaut ko no daiļdarbā izlasītā reducēt uz manām dziļi privātajām attiecībām ar māti, vīriešiem, bērnības psihotraumām utml.

(Reply to this) (Parent)