o, pateicoties mamuts, uzgāju šādu Raiņa 1896. gada tekstu (atgādina Krivadi):

"Par sievietes, dzejnieka, nabagu tapšanu par cilvēku. Sieviete ir vergs, krievu zemnieks, atrisināta problēma. Par visām lietām dodiet viņiem pašcieņu, tikai tad viņi var iegūt sev tiesības. Bet jūs paši esat tik nožēlojami altruisti un kristieši, kas dzīvo tikai no citu žēlastības un citu priekam, ka jūs nekādā ziņā nespējat paši sevi cienīt, kā lai jūs ar tādiem uzskatiem un tieksmēm iedvestu citiem pašcieņu? Jūs dūšīgi lamājat kristīgo ticību, un tās vergu tikumi un morāle ir jums visiem dziļi asinīs, bet jūs gribat to noliegt un krāpjat citus un paši sevi, dēvējat sevi par altruistiem. Un tomēr altruists nav nekas cits kā filozofējoša āksta drānās iebāzts kristietis. Jūs ceļat savos plecos tādu pašu vainas apziņas un respekta bezgainospiedošo pienākumu nastu kā kristietis, tikai bez kristīgā mierinājuma garā nabago bezapziņas ticībā. Jums vajag justies nožēlojamāk nekā parasti cilvēki jūtas. Jūs apspiestajiem nevarat īsti palīdzēt, un, ja jūs tomēr esat palīdzējuši, tad esat melojuši paši sev. Tad jūs esat bijuši egoisti un glābjamos padarījuši par egoistiem. Ko tad citādi lai nozīmētu jūsu mācība par naidu uz laiku? Nesprediķojiet kautrīgu mīlestību, bet gan patmīlu.

Pilsoniskās emancipētās "dāmas" ir iznireļi, parvēniji ar visām to nejaukajām, smieklīgajām īpašībām. Viņas ir brīvlaisti vergi, krievu izpirktie dzimtļaudis кулаки - uzpūtīgas, lepnas uz savu iedomāto, vēl pašu neiegūto prasmi un spējām, turklāt iekšēji nodrebošas no pierastās pātagošanas. Gluži līdzīgi vaibsti ir daudz verdzinātajiem jūdiem, grieķiem, armēņiem. Slinkums, greznošanās kāre, līksmība un bezrūpība arī ir izteiktas verga rakstura iezīmes. Jūds ir greznošanās kārs, slinks, bet tikai fiziskā darbā. Līksmība viņam ir zudusi, jo viņš vienmēr cīnījies pret savām vajāšanām, kaut arī tikai ar viltību. Tie, kas necīnījās, latvieši., piemēram, ir bezrūpīgi (vismaz tādi bija). Sievietei ir pilnīgi tie paši vaibsti."

(c) Rainis, "Piezīmes par morāli un mākslu"