(bez virsraksta) @ 11:01
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
23. Aprīlis 2007CommentsBet tu esi vienkārši neizlēmīgs:P
Es taču teicu, ka vērtējums ir atkarīgs no vērtētāja. Ja tu nespēj izšķirties, kas tu esi un kuras intereses tev ir svarīgākas - vai esi kases turētājs, vēsturnieks vai skatītājs, un, galu galā, vai vērtē no sava vai no kādas sabiedrības daļas skatu punkta, tad, ko lai saka, hmm, определись же? tu nespēj saprast vienu lietu - runa nav par "izraisa patīkamas sajūtas"/"izraisa nepatīkamas sajūtas", lai gan arī par to reizēm ir runāt grūti, tāpēc ka mūsu ar lietām attiecības nav tik vienkāršas. runa ir par... kvalitatīvs/nekvalitatīvs, profesionāls/amatierisks, dziļš/paviršs, kur lielu lomu spēlē, lai arī gana elastīgi un subjektīvi interpretēti, tomēr objektīvi kritēriji. un ar vārdu "objektīvi" es šeit saprotu to, ka vērtēju objektu, nevis to, kādas sajūtas tas manī izraisa.
un to, ko tu sauc par "izšķiršanos", es saucu par šantāžu. Objektīvi būtu tad, ja salīdzinātu skaņas vai gaismas spektrogrammas, vai, piemēram, vielu ķīmisko sastāvu. Bet līdzko parādās labs/slikts tipa vērtējums, tā viss ir atkarīgs no tā, ko konkrētais cilvēks uzskata par labu. Skaidrs, ka mēdz būt vairāku cilvēku bariņš, kur visiem ir viens viedoklis par to, kas ir kvalitāte, bet tai pat laikā var pastāvēt cits cilvēku bariņš, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis. Nu, piemēram, ja tu ieraksti popmūziku, tad kompresoru lietošana ir profesionālisma un kvalitātes rādītājs, ja ieraksti klasisko mūziku, tad tieši otrādi. Ja tu esi bagāts vai plāno būt bagāts, tad tu balso pret progresīvo nodokli, ja esi nabags vai plāno tāds kļūt, tad balso par progresīvo nodokli. Ja tu esi musulmanis, tad cilvēku zīmēšana ir ne tikai bezgaumība, bet grēks. Par kaut kādu objektivitāti var būt runa tad, ja tu skaidri zini, kas ir mākslas objekta vērtētājs, kādā laikmetā un vidē tas dzīvo un pēc kādiem kritērijiem tas vērtē - un tad jau vairs roka neceļas to saukt par objektivitāti, jo runa taču ir par konkrētu cilvēku konkrētos apstākļos - subjektīvāk vairs nevar būt. Tad jau drīzāk par objektīvu varētu uzskatīt visu pasaules cilvēku vērtējumu uzskaitījumu, vai, mmm, varētu to novienkāršot līdz cilvēku grupām, uzskaitot, ko par to saka studenti, ko par to saka masaji, ko par to domā komunisti, ko arhitekti, ko ķīnieši, un tādā garā.
"un ar vārdu "objektīvi" es šeit saprotu to, ka vērtēju objektu, nevis to, kādas sajūtas tas manī izraisa." - bet tu taču neko nezini par to objektu, ja nelieto savas sajūtas - lai objektu izzinātu, vajag taču vispirms to redzēt, dzirdēt, aptaustīt vai sagaršot. Jeb arī izdzirdēt vai izlasīt, ko citi par to saka. Jeb kā, tas objekts kaut kā pa tiešo nokļūst smadzenēs, nevis caur maņu orgāniem? nē, vienkārši kaitina skaidrot garlaicīgas lietas.
es varētu pateikt ļoti īsi - nekā objetīva šī vārda tradicionālā izpratnē nav, jo ir ne vien sajūtu pastarpinājums, bet arī valodas. ar objektiem kā tādiem mēs vispār nesaskaraimies, drīzāk ar jēdzieniem, terminiem, metaforām, nozīmēm, simboliem. šī iemesla dēļ objektīvais kļūst drīzāk par konvencionālu, un nošķīrums subjektīvs/objektīvs sāk līdzināties privāts/publisks. runājot par x objektīvajām īpašībām, izmantojot objektīvus kritērijus, tiek runāts nevis par manām subjektīvājām (privātajām) sajūtām un subjektīvajiem (privātajiem) pārdzīvojumiem, bet par objektu (lasi: par konvenciju par šo objektu). ja vēlies - tiek runāts publiski, izmanojot publisko valodu, runājot par to, kas attiecas ne tikai uz mani, bet arī uz cietiem. dažādu konvenciju kopums veido kultūru. viss. negribu vairāk par šo. tu, protams, vari man nepiekrist, es tikai negribu runāt par tik bezjēdzīgām lietām, diskutēt par to, virināt muti, tērēt laiku utt. ir daudz svarīgākas lietas par filosofisku ļerkstēšanu. ja rīt man nebūs galīgi zudusi interese, es tev paskaidrošu, kādēļ. tagad ir jāpaguļ.
(Reply to this)
(Parent)
tam būtu jābūt reti trulam kases turētājam, lai viņš par labāko filmu uzskatītu to, kura viņam ir atnesusi visvairāk ieņēmumu. ja tu uzskati, ka cilvēks, kurš šādi spriež, ir izdarījis pareizo izvēli, tad es esmu pietiekami izlēmīgs, lai pateiktu, ka negrasos pieņemt tavu dzīves modeli
Es uzskatu, ka kases turētājs uzskata, ka viņš ir izdarījis pareizo izvēli. Tam nav nekāda sakara ar to, ko es uzskatu par pareizo izvēli, vai ar to, ko kases turētājs uzskatītu par pareizu izvēli, ja gribētu filmu skatīties, nevis pārdot.
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|