Objektīvi būtu tad, ja salīdzinātu skaņas vai gaismas spektrogrammas, vai, piemēram, vielu ķīmisko sastāvu. Bet līdzko parādās labs/slikts tipa vērtējums, tā viss ir atkarīgs no tā, ko konkrētais cilvēks uzskata par labu. Skaidrs, ka mēdz būt vairāku cilvēku bariņš, kur visiem ir viens viedoklis par to, kas ir kvalitāte, bet tai pat laikā var pastāvēt cits cilvēku bariņš, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis. Nu, piemēram, ja tu ieraksti popmūziku, tad kompresoru lietošana ir profesionālisma un kvalitātes rādītājs, ja ieraksti klasisko mūziku, tad tieši otrādi. Ja tu esi bagāts vai plāno būt bagāts, tad tu balso pret progresīvo nodokli, ja esi nabags vai plāno tāds kļūt, tad balso par progresīvo nodokli. Ja tu esi musulmanis, tad cilvēku zīmēšana ir ne tikai bezgaumība, bet grēks. Par kaut kādu objektivitāti var būt runa tad, ja tu skaidri zini, kas ir mākslas objekta vērtētājs, kādā laikmetā un vidē tas dzīvo un pēc kādiem kritērijiem tas vērtē - un tad jau vairs roka neceļas to saukt par objektivitāti, jo runa taču ir par konkrētu cilvēku konkrētos apstākļos - subjektīvāk vairs nevar būt. Tad jau drīzāk par objektīvu varētu uzskatīt visu pasaules cilvēku vērtējumu uzskaitījumu, vai, mmm, varētu to novienkāršot līdz cilvēku grupām, uzskaitot, ko par to saka studenti, ko par to saka masaji, ko par to domā komunisti, ko arhitekti, ko ķīnieši, un tādā garā.

"un ar vārdu "objektīvi" es šeit saprotu to, ka vērtēju objektu, nevis to, kādas sajūtas tas manī izraisa." - bet tu taču neko nezini par to objektu, ja nelieto savas sajūtas - lai objektu izzinātu, vajag taču vispirms to redzēt, dzirdēt, aptaustīt vai sagaršot. Jeb arī izdzirdēt vai izlasīt, ko citi par to saka. Jeb kā, tas objekts kaut kā pa tiešo nokļūst smadzenēs, nevis caur maņu orgāniem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu esi neaptēsts. nē, nu drusciņ esi, bet ne līdz galam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet tu, neizturot kritiku, ķeries pie apsaukāšanās:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, vienkārši kaitina skaidrot garlaicīgas lietas.

es varētu pateikt ļoti īsi - nekā objetīva šī vārda tradicionālā izpratnē nav, jo ir ne vien sajūtu pastarpinājums, bet arī valodas. ar objektiem kā tādiem mēs vispār nesaskaraimies, drīzāk ar jēdzieniem, terminiem, metaforām, nozīmēm, simboliem. šī iemesla dēļ objektīvais kļūst drīzāk par konvencionālu, un nošķīrums subjektīvs/objektīvs sāk līdzināties privāts/publisks. runājot par x objektīvajām īpašībām, izmantojot objektīvus kritērijus, tiek runāts nevis par manām subjektīvājām (privātajām) sajūtām un subjektīvajiem (privātajiem) pārdzīvojumiem, bet par objektu (lasi: par konvenciju par šo objektu). ja vēlies - tiek runāts publiski, izmanojot publisko valodu, runājot par to, kas attiecas ne tikai uz mani, bet arī uz cietiem. dažādu konvenciju kopums veido kultūru. viss. negribu vairāk par šo. tu, protams, vari man nepiekrist, es tikai negribu runāt par tik bezjēdzīgām lietām, diskutēt par to, virināt muti, tērēt laiku utt. ir daudz svarīgākas lietas par filosofisku ļerkstēšanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu re, tā jau labāk:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

objektīvi labāk vai tev tikai tā liekas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man tā liekas, protams.

(Reply to this) (Parent)

ja rīt man nebūs galīgi zudusi interese, es tev paskaidrošu, kādēļ. tagad ir jāpaguļ.

(Reply to this) (Parent)