es nekad neguļu :)
ja nop, tad mokos ar vienu tulkojumu (apsolīju māmiņai palīdzēt). un, zini, šitā forma ir vēl briesmīgāka kā dienasgrāmata. (kas interesanti, tad atdzejot es vēl varu tīri ciešami, bet tulkot prozu - nu nē...)

bet kā tur bija par to mūku, kurš uz jautājumu atbildēja ar dzejoļa citātu un dabūja pa ausīm par pārdzīvojuma neautentiskumu? :P
lai arī: ir taču autentisks pārdzīvojums?
lai arī: ierakstot citātu, tu taču nevis pasaki savu pārdzīvojumu, bet parādi citiem tā avotu, cerot, ka reakcija būs līdzīga, ka divi cilvēki, sajūtot vienu un to pašu plūškoka smaržu, sapratīs, ko jūt otrs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hm... nekādu avotu es neparādu... vienkārši jokojos... piepeši nopirktā grāmatā ieraugu to, ko es būtu varējis ierakstīt tikpatlabi... vēl man patīk, kad cilvēki saprot citāti vai kādu norādi un klusītiņām priecājas par to, cik viņi gudri :)) man kautkad bija citātd no o'braiena, kurš īstenībā citēja pašizdomātu domātāju... un tad kāds norādīja man uz to... vai nav jauki? nu, tas, kā jutās šis kāds, kurš visu pamanīja un norādīja...gribu cilvēkiem šādus prieciņus... gribu būt mazo lietu dievs...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

O'Braiens bija labs, jā :)

Bet man mūždien ir bijušas problēmas ar "es to būtu varējis ierakstīt tikpatlabi". T.i., nekad neesmu sapratusi, kā viens cilvēks var kaut iedomāties, ka varētu rakstīt kā otrs. Valodas ir tik atšķirīgas, ka jebkurā gadījumā sanāktu tulkojums.

(Reply to this) (Parent)