Kāpēc Ziemassvētku kucēni ir kļūda?
(Delfi sievietēm, publicēju saīsinātu)

Ir Ziemassvētku rīts, un Kaspars ar Anniņu vienās pidžamās, tikko no gultām izlekuši, metas uz viesistabu un iespiedzas aiz laimes. Ziemassvētku vecītis beidzot uzklausījis viņu lūgumu - zem eglītes, astīti luncinādams, viņus gaida mīļš kucēns ar lielu sarkanu banti ap kaklu. Bērni iemīlas viņā no pirmā acu uzmetiena. Kucēns priecīgi laiza bērnu sejiņas un vēlāk saritinās viņiem klēpī. Bērni staro, un videokamera nepagurstot iemūžina priecīgos brīžus. Taču tas var izvērsties par lielu ķezu.

Pirmkārt, uz bērniem ne vienmēr var paļauties; viņu domas un intereses salīdzinoši ātri mainās.

Otrkārt, Ziemassvētku atmosfēra baida kucēnu. Ziemassvētku rīts, raugoties no kucēna attīstības viedokļa, ir vissliktākais brīdis, lai ienestu šo tikko no mātes atņemto mazuli viņa jaunajā ģimenē.

Treškārt, diez vai kāds no ētiskiem audzētājiem atbalstīs domu par kucēna pārnešanu mājās kā pārsteiguma dāvanu.

Ceturtkārt, audzētāji nevēlas, lai viņu suņi nonāktu ģimenēs, kur nevienam nav priekšstata par to, cik daudz darba jāiegulda kucēna audzēšanā.

Piektkārt, pieredzējuši dzīvnieku patversmju darbinieki un brīvprātīgie neieredz pašu "Ziemassvētku kucēna" ideju.

Sestkārt, suņi, kuri ir viegli dabūjami pirkšanai Ziemassvētkos, ir tie, kurus jūs diez vai vēlētos sev. Negodprātīgi audzētāji "ražo" kucēnus, lai apmierinātu svētku iepirkšanās drudža pieprasījumu. Tie izskatās mīļi, kā jau kucēni, bet bieži vien ir tuva inbrīdinga rezultāts.

Septītkārt, Ziemassvētku dāvanā bērniem labāk nopērciet jaunāko spēļu datoru vai iPod.