"ka man būs atmiņas par kaut ko skaistu, par šo mirkli, bet nebūs šī mirkļa pilnības izjūtas."
man ir tā pat :/ notiekas kaut kas fantastisks, bet pelēkā masa pakausī iejaucas ar komentāriem un nojauc visu unikalitātes sajūtu. un tad es ar sevi sarunājos: "aizmirsti, neklausies, aizver acis - izjūti, izjūti, izjūti"

(Reply to this) (Thread)

man liekas perversi tā ar sevi sarunāties - ne tikai neizjust kaut ko, bet vēl spiest sevi to izjust.. tas ir čau! kad nav, ta nav - nu ko padariisi? gan jau arī šīs problēmlapas autors reiz pieradīs pie jaunā - garāmskrienošā laika un vairs nešūsies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

visi nevar būt normāli

(Reply to this) (Parent) (Thread)

diemžēl.

(Reply to this) (Parent)