ai, tu neko nesaprati. nav būtiski nosaukt kaut ko vārdā vai "sadalīt", veikt analīzi un tādā veidā nonākt pie "Patiesības". būtiski ir saprast, kā var ar to dzīvot. var izpreparēt tūkstošiem jēdzienu, bet dzīvot tā arī nespēt. nu kā tu dzīvosi tādu dzīvi, kur mīlestības vietā ir ritenis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu neko nesaprati - ir tāds skaists lozungs ar kuru paust domu, ka paši jūtamies par kādu lietu zinošāki un pārliecinātāki, viss ir skaisti, iespējams tas vairo tavu pašapziņu, bet neveicina domāšanu.

Var dzīvot gan ar to, gan bez tās. Paveries apkārt. Var dzīvot čakarējot sevi un citus, var arī dot un neprasīt atpakaļ, var arī būt līdzsvars, var.. To visu gan kāds, vēlams abi uzmana un vada, ne citādi.

Runa ir par saprasšanu, kas kādēļ notiek, arī mīlot kādu, arī iemīloties, arī šķiroties, tas ir dabiski, jautājums tikai, vai tu saproti iemeslus un cēloņus, vai tu domā līdzi..

Ja tu zini, ka mīlestība ir slimība un zini, ka vēlāk tā ir pieradums, tad mēģini nepierast un nepieradināt, uzcēties, bet zināt, ka tevi uzmetīs, atbalstīt, rūpēties. Vienmēr atceroties, ka tā ir opcija, nevis - man tas pienākas par to, ka es esmu.

Var izplūst skaistos vārdos, var piezemēties un palūkoties reāli, katram savs skatu punkts tuvāks un labāks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

palūkoties reāli :) bet tālāk? bet ko tālāk? es nerunāju par to, kas ir "reāli", es runāju par to, ka paturot prātā to, kā parasti notiek (nevis, kas ir reāli ir mīlestība, jo grozies kā gribi - tas ir tikai vārds un mēs varam domāt par tā lietojumu, nevis to, kas ir mīlestība), ka parasti ir nekontrolēta sajūsma, nepamatotas cerības, tad panīkums, pieradums un beigas, paturot prātā visu to, paturot prātā visas tās sāpīgās un bezjēdzīgās šķiršanās, kuru kontekstā arī pašas attiecības ir bezjēdzīgas, ir jādomā, kā var savādāk. tāpēc es saku - tā ir jābūtība, nevis esamība. nav tādas mīlestības. tāda arī nav iespējama, taču pastāv varbūtība, kā ar šādu uzstādījumu to var radīt daudz ilgstošāku un galvenais - jēgpilnāku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

A, par ko es runāju.

Un, kam tad jābūt tālāk? :))

Tālāk, var tuvāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šeit arī sākas apzināta un ētiska prakse. nekādu brīnumlīdzekļu un recepšu nav, nekādu universālu līdzekļu, individuāls darbs, vai ideālā gadījumā - darbs pārī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gribi par to parunāt? :))

Un vispār, ej, ka tu ar savu ētisko praksti :P Nafig, sarežģīt vienkāršas lietas, tev liekas, ka tad tas izklausīsies pārliecinošāk un gudrāk, ne vella - pretēji, daļa nesapratīs, citi smaidīs bārdā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu kāds vēl "pārliecinošāk un gudrāk"? savēji sapratīs. es, protams, varu pārformulēt to citos vārdos, bet, iespējams, tas aizņems pārāk daudz laika, tas ir, vairāk, nekā es šobrīd varu atļauties. bet es par to padomāšu, lai nezaudētu domas tvirtumu. tikai vēlāk.

(Reply to this) (Parent)