Zin, ko es tev teikšu par domāsānu...

Man arī traki patīk domāt. Man arī traki patīk strīdēties, lai veicinātu domāšanu. Un es lepojos ar savām prāta spējām. Bet...

Tas ir vienkārši tāds stils. Tā pat kā vīna pazinēji lepojas ar to, ka dzer tur xxxx gada šardonē un zina, ka tam piedien turtāds siers vai gaļa. Tas ir smalks stils un viss.

Tā pat ir ar domātājiem. Viņi ir tāda stila cilvēki.
Bet, diemžēl, nākas samierināties, ka ir tādi lētā kagoriņa pļumpētāji, kas paši ar sevi ir ļoti apmierināti. Viņiem neko vairāk nevajag.
Nē- ne jau tāpēc, ka viņi nevar atļauties. Iedod viņiem to šardonē - ko viņi teiks? Fui - skābulis...

Nu var jau cerēt, ka vismaz kādam kādu domu atraisīsi, ir jau kāds, ar ko ir vērts strīdēties, bet pārsvarā... Ai, danu viņus!

(Reply to this) (Thread)

Cilvēks pēc dabas ir slinks radījums, tātad arī domā šamējais par tām lietām, par kurām ir spiests domāt, spiedējs var būt gan izskalkums, gan kādas smalkas vīnu baudītāju šaikas nosodījums par attiecīgā gada laika apstākļu nepārzināšanu.
Savkārt kašķis, praktiski jebkura viedokļu apmaiņa liek padomāt par sev vēlemo risinājumu, lai izkļūtu no attiecīgā viedoklu apmaiņas pa sev vēlamo taciņu, atstādu iespaidu, jeb citādi izpildītos. Protams ir standratsituācijas, kurās ir zināma atbilde, šādos gadījumos vienīgais izaicinājums ir to pareizi iebarot pretiniekam.

Patiesībā šis puksts bijapar vienkāršu lietu - cilvēkam patīk bakstīt skudrupūzni ar mietu, jo tas liek pašam nezaudēt modrību, jo kāda skudra tak var uzrāpties pa mietu līdz rokai, kā arī vērot skudru aktivitātes un satraukumu.

(Reply to this) (Parent)