(bez virsraksta) @ 14:55
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
11. Jūlijs 2006Comments...nē nu, smaids ir vai nu amerikāņu neizdzēšamais vai nu kaut kāds personiskāks, nu vismaz, kad es smaidu, uzreiz tam otram šķiet, ka vai nu es viņu zinu, vai nu es kaut ko no viņa gribu, reizēm tas ir bīstami.
es biju domājis tādu smeidu uz iekšu, iet cilvēks pa ielu un smaida pie sevis, vai arī skatās kaut kur nedaudz uz augšu un arī pasmaida, tad pagriež galvu un nejauši jūsu skatieni saduras, bet viņa sejā vēl joprojām ir palikusi smaida ēna, arī patīkami un - nekādu aizdomu, ka viņš tevi pazīst, vienkārši, labs garastāvoklis un pat tevis ieraudzīšana to nespēj sabojāt
...nu jā, tas ir jauki, ka tev patīk, ka cilvēks ir laimīgs, man arī;), bet tad atkal neko neredz apkārt, t.i., neievēro, ka kāds varbūt atsmaida:), tas ir visštruntīgāk laikam
(Reply to this)
(Parent)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|