dienasgramata:

es biju domājis tādu smeidu uz iekšu, iet cilvēks pa ielu un smaida pie sevis, vai arī skatās kaut kur nedaudz uz augšu un arī pasmaida, tad pagriež galvu un nejauši jūsu skatieni saduras, bet viņa sejā vēl joprojām ir palikusi smaida ēna, arī patīkami un - nekādu aizdomu, ka viņš tevi pazīst, vienkārši, labs garastāvoklis un pat tevis ieraudzīšana to nespēj sabojāt