Man vakar palika...
... 20 ... nez kādēļ sajutos sasodīti veca ... tja ...

... man vienmēr ir šķitis, ka skaistākais vecums ir 17 ... tādēļ, ka Tu it kā esi pietiekami pieaudzis, lai darītu daudz ko tādu, kas iepriekš nebija atļauts, taču arī pietiekami maziņš, lai Tevi pažēlotu, kad kaut kas noiet greizi, zem lozunga - ai, viņa jau vēl tomēr ir tikai bērns ...

... nē, es nenodarbojos ar raudāšanu par tēmu - ak, man jau 20, bet ko es esmu paveikusi?! Es vēl nekā neesmu izdarījusi!... Nebūt ne! Savam vecuma izdarījusi emu pietiekami, un turpinu darīt!

... protams, ir šis tas, ko neesmu paspējusi, vai kā realizēšanai vienkārši kaut kā ir pietrūcis ... taču ... nē, es nesūdzos ... viss ir ok ...

... bet veelreiz par to vecumu runaajot ... jau sen sen kaut kur lasiiju, kas visi procesi, kas cilvēka organismā notiek līdz 20 g. vecumam ir pieaugšanas un nobriešanas procesi, taču tie kas norisinās pēc 20 g. v. - novecošanas ...

... tas arī šodien viss ...