Kā pesimiste vienā punktā varu piekrist - nelieku lielas cerības uz to, ka nu tik pēc šīs vienas akcijas mēs iziesim otrā pusē cēlāki un labāki. Totāli nepiekrītu, ka tas ir atenšhōrisms, vismaz vairumā gadījumu noteikti nē. Bļin, tak palasi tos stāstus arī - visu noreducēt uz "6.tajā klasē uzšāva pa dibenu" jau ir beyond cinisms. Un arī "uzšāva pa dibenu" nav nekas tāds, kam vajadzētu būt normālai, vispārpieņemtai lietai, ja.

"Es saprastu, ja viss šis būtu sākts ar: sievietes dalās ar saviem stāstiem, lai iedrošinātu citas sievietes runāt un nekaunēties."

Ē, labrīt, tieši tā arī ir koncepcija. Tas nekas, ka daudzi stāsti notikuši pirms daudziem gadiem, un tur vairs nav iespējmas sameklēt, pierādīt un sodīt vainīgos - mums jāpierod pie tā, ka sievietes ar šiem stāstiem dalās, ka neklusē par to, kas ir noticis, lai mēs nebūtu dziļā šokā un neticībā tad, kad sievietes sāks neklusēt "reāllaikā".