Atcerējos notikumu no vidusskolas.
Bija man vecais nokias telefons. Bro pārsūtija (caur infrasarkano portu, jo zilzobis vel nebija) dziesmas (vairāk gan dziesmu fragmentus), kuras no mp3 bija pārveidotas uz polifoniju, lai telefons atpazītu un vietu mazāk aizņemtu. Starp visiem fragmentiem bija arī Imanta Dakša - Dziesma par Krāniņiem un Sirsniņām.
Sanāca tā, ka manam klasesbiedram dziesma iepatīkās un viņš gribēja lai pārsūtu viņam uz viņa veco telefonu. Darīts.
Šo dziesmu viņš uzlika kā savu zvana signālu.
Nu... Jūs jau saprotat, kur šis stāsts virzās...
Kādā matemātikas stundā pa visu klasi sāka skanēt...

krāniņi