Pēdējās dienas atkal tika pavadītas lieliski...
3diena...Roberts mani maigi izsakoties atkal piečakarēja [ieslēdz telefonu, lose!].Biju tik izmisis, ka sazinājos ar vienīgo cilvēku, kurš būtu ar mieru ar mani pavadīt laiku [mmmm...liekvārdība].Tad nu satikos ar Kristīni un Madaru...Pavadījām Madaru.Ārā Kristīne staigāja kā krabis un kliedza, kad es sevi bakstīju ar saspraudi.Vēlāk aizvadīju viņas līdz transportam un devos pēc lietām [..?..] .Nolēmu paēst pie operas...Tur arī notika šis.Un tad jau devos uz pirmo teorētisko nodarbību autoskolā...
Man īstenībā ir interesanta grupa.Dažas pilnīgas cacas...divi wannabī hipsteri...puisis-divdurvju skapis...meitene, kura centās pirmās palīdzības skolotājam [ārstam] iestāstīt, ka viņa nav elpojusi, bet viņas sirds ir strādājusi [es gribēju taisīt facepalm, bet sapratu, ka aizskartu viņas jūtas].Un vel autoskolā pirmās palīdzības nodarbībā es sāku smieties, kad skolotājs runāja par amputētiem locekļiem...Tātad...skolotājs runā, stāsta...un es vienīgais iegārdzos no smiekliem un visi sāk uz mani dīvaini skatīties [tas man atgādina, ka 2dien jāiet pie psihiatra].Bet cum on!Amputants ir smieklīgs vārds [+ kad stāstija, kā jārīkojas, kad kādam nogriezts kāds loceklis, es kladē rakstīju - ''ietinam stumbenīti drēbēs''] .
Bet pag!ES NOVĒRŠOS NO TĒMAS!NEĻAUJIET MAN NOVĒRSTIES NO TĒMAS!TĀ IR SLIKTA PAZĪME...TĀ PAT KĀ KAPSLOKS!
Pēc autoskolas velreiz satikos ar Kristīni un Madaru uz brīdi.Kristīne gribēja mani apskaut, jo ''gribēja lai visi domā, ka viņai ir metālisks draugs''...Pēc tam uz Cēsīm.
Tālāk visu vakaru smaids līdz ausīm un iekšējs miers/laime/prieks.Bija romantiskais vakars [lai gan cik nu mums tā romantikas izjūta liela] ar svecēm, vīnu, atzīšanos un vēlāk arī vannu...Starp citu Bītli ir totāli gōti...
Naktī uz 4dienu es darīju smieklīgas lietas.Norādiju griestos un nomurmināju kaut ko sentēvu mēlēs...Bubināju pa miegam...Un tad protams no rīta lieliskais stāsts...
Ap sešiem sākās lietos...Tik spēcīgs, ka mūs uzmodināja.Tad nu Pata piecēlās lai aiztaisītu logu.Tikmēr es paspēju jau izplesties pa visu gultu un iemigt.Bet Pata ir labs cilvēks un mani nemodina...Viņa apsēžas blakus un kādu brīdi mani vēro.Tad es satrūkstos...pamostos...paskatos uz viņu...piebīdos pie sienas un pasaku :
-DURA!...Vajadzēja man sist!
Jo es biju svēti pārliecināts, ka esmu viņu izgrūdis pa miegam no gultas.
Modāmies tikai ap kādiem vienpadsmitiem...un līdz kādiem vieniem tāpat nogulējām pa gultu.Piecēlāmies tikai tādēļ lai aizietu līdz veikalam, jo vīns bija izdzerts un kārojās vel kaut ko.
Atlikusī dienas daļa tāpat pa gultu...Ākstoties, runājoties, sazvanoties ar Kristīni [disturbing sarunas], klausoties rādiō [es tik sen to nebiju darījis].
Tāds laiskums un idillīte...
Naktī es aizverot acis redzēju dīvainas lietas- krievu armijas motociklus ar sarkanbaltiem saldējuma stendiem kuri braukāja pa half-pipe, zaļus nindzjas robotus kuri bija kā robokopi, britu divstāvīgo autobusu kurš bija pilns ar star trooperiem u.t.t. šitus.
Izgulējāmies...No rīta svaidījāmies ar P lācīššortiem...Runājām muļķības...Un negribējām šķirties...

Pasniedz roku, lai varu pretī sniegties...
Apskauj ciešāk, lai jūtu elpu tavu...skaļāk un skaļāk un skaļāk un skaļāk...
VEL SKAĻĀK!