ok.tātad...par visu, kas noticis.
5dienas rīts iesākās ar alus pirkšanu veikalā.aizgāju pie daiņa.skatījāmies video un dzērām.pirmās divas stundas brīvas.jāiet tikai uz trešo.dainis kaut ko nomudījās un izgājām par vēlu no viņa mājām.tāpēc nospriedām nah uz trešo stundu neiet.vel paspēju piedzīvot labu sarunu starp daiņa māti un daini.
dm- bļe!es nekad, pat uz vakarskolu, negāju pālī, sīkais kropli!
d-ej dirst!
es izplanēju no daiņa istabas un smaidot- labrīt...
daiņa māte tik pat laipni- labrīt.
ok.aizgājām uz skolu.abi ar robertu ik pa laikam saskatījāmies...kādēļ?nu...es līdz šim domāju, ka es mēdzu dažreiz slikti panest alhōlu un pārāk izrādīt savas emocijas.jums vajadzēja redzēt daini.no diviem litriem alus, viņš burtiski mēģināja piesaistīt visu apkārtējo uzmanību...
d- nē!es neesmu piedzēries!man vienkārši ir jautri.
bļeģ.mēģinājumā viņam klases audzinātāja pienāca klāt un nolamāja viņu par dauni, kurš atvilcies pārpālī uz skolu.
pēc mēģinājuma, bija kādas trīs brīvas stundas.uz veikalu pēc kādu netik smirdīgu dziru!un tad pie klasesbiedra.
sēžam.dzeram.man zvana...apskatos- dainis.wat?!jo man dainis sēž tieši priekšā.tad atceramies, ka viņš savu telefonu atstāja mājās.zvana daiņa māte.grib uzzināt daiņa datora paroli.dainis nesaka un noliek.pēc kādām desmit minūtēm atnāk sms- dainis ir pimpis es viņu sitīšu.
ok.tagad par kaut ko svarīgāku.par pašu žetonvakaru.biju uztraucies, bet centos visu apvaldīt.tāds labs stress.dažviet mēle sapinās.nedaudz.un no dažām situācijām bija jāizdomā kā iziet.bet tas izdevās.
māte pateica, ka mani labi varēja dzirdēt caur skolas kori.arī klases dziesmā [vecais zābaciņš...cik neparedzami, ne?].man patika, ka mēģinājumā visi tik braši dziedāja, bet pašā pasākumā aizvēra savas mutes.yeah...that's what you get, ja neej korī.
un pēc tā stressa pēdējais priekšnesums bija tieši laikā.izgāju ārā.nah atrāvu vaļā kreklu.izlaidu matus.saliku uzvalka bikses zābakos.ārdijos pie tās dziesmas.un pēc tā, ka visi prasīja vai es tiešām esmu dziedājis, sapratu, ka laikam sanāca diezgan labi.
vienīgi 11 klases apsveikums pēc tā izskatījās pārāk miegains un stulbs.
un tad uz pirti.man bākā kokteilis, kam vel vakarā gaitā uzleju vel 6 alus [thou nezinu vai viņus visus izdzēru, bet laikam jau, ka jā], šņabi un kaut ko vel.hujzin ko...
dainim ir slikts ieradums.pienāk kāds pasākums un viņš pasākuma vidū pēkšņi iet prom.tā notika arī šoreiz.pēc stundas un 22 minūtēm dainis devās mājās ar kājām...mēs gan palikām.gāju pirtī.velreiz secināju, kar ar brāļiem esam pārāk līdzīgi.vienā stadijā es uzvedos kā pilnīgs affail stāvot ar pliku dirsu pie pirts durvīm, kamēr tur iekšā bija klases beibes, nākamajā es kā mx dejoju ar meitenēm.kas ir diezgan liels wtf, jo es nekad nedejoju un tas nav man totāli tipiski kko tādu darīt pie tuciniekiem, vai kas tur skanēja.
es gribu dabūt bildi, kuru nobildēja skolotāja...tb brīdi, kad visa klase kliedza Bon Jovi dziesmu It's My Life.tāds nolemto koris sanāca.bet emocijas bija labas.
vel paspēju ar glāzi sagriezt pirkstu tā, ka asinis smuki tecēja.paldies margaritai, kura aizskrēja pēc toletes papīra lai manu brūci apsaitētu, citādi es mierīgi būtu nēsājies riņķī un noasiņojis.
tad man sejā izsmērēja kūku...nezinu par ko.aizskrēju uzreiz matus izmazgāt...un pēc tam beibei vieplī iegrūdu savus slapjos matus ^_^
vakars tika labi pavadīts.vienā brīdī cilvēku sāka palikt mazāk.vairs neatceros, kad pazuda kalvis un tikai teorētiski atceros, ka ar robertu atvadījāmies.
palikām pēdējie tusētāji.un divos arī devāmies prom.pa ceļam vel ar Juri sākām dziedāt Ikiju Tampu.un tad kāds izdomāja, ka ir jāierāpjas pamestajā mājā.labi ka sveiks un vesels tiku gan augšā, gan pēc tam arī lejā.
tad gāju pa ceļu un slidinājos.atbraucu mājās.uzreiz palūzu.
vakardien pamodos...un kādu pus stundu gulēju gultā un līmēju visu kopā.bija labi.bet laika pilnīgi visu vel neesmu salīmējis kopā.
no rīta muterīte šausminājās par, to kādēļ dainim uzticēja dziedāt sōlō, jo jams...a) dziedāja šķībi b)dziedāja neritmiski c)bija intonatīvas problēmas.
un jau pēc dažām stundām braucu uz rīgu.abi ar velnu mētājām labus otrās dienas jokus.veikalā iegādājāmies alu.apsēdāmies dominā.es ēdu maizīti un dzēru sulu, kamēr velnu pētija mazi bērni.pienāk klāt apsargs...
a- novāciet pudeles!
velns- viņas ir ciet...
apsargs nopēta mūs...norāda uz sulu- tur tiešām iekšā ir tas šķidrums?
es- emmm...jā.
nez kādēļ mēs tā piesaistijām mīļā apsarga uzmanību?sēž divi rītardi un visiem miedz ar acīm...emmm...pastāstīšu kādu citu reizi.
tad satikām patu un visi kā rītardi stāvējām ārā pie studijas.pata uztvēra mūsu rītardu jokus [jo viņai arī bija paģiraaaaah].un kad ieradās spirits, jams īsti nesaprata par ko mēs jokojam...bet jo vairāk alu viņš izdzēra, jo vairāk iebrauca mūsu humōrā.
mēģī viss kārtībā.sākās labas improvizācijas.varbūt vajadzēja pievienoties ar lirikām, bet sapratu, ka no manis nāk tikai kaut kādi činkstulīgi teksti ārā, tāpēc labāk klusēju.
pēc tam uz centru.spirits transportā sāka stāstīt dīvainas lietas par cilšu paražām...bļeeee...
un pēc tam mums vel ments nāca klāt, kad dzērām alu.redzu, ka nāk uz mūsu pusi.šink, noliekam gar sānu un act cool...
ments- no kuras puses jaunieši nācāt?
es- no turienes...
m- ā...a divus jauniešus, kas ar somām iet no tās puses neredzējāt?
e-nu nē...lai gan pirms kādām dažām minūtēm aizgāja divi uz to pusi.
m-ā.nu paldies.
un aizgāja prom.un jā...pēc tam bija murrr...
un mājupceļā man nenormāli vajadzēja atliet un nāca miegs, bet bija jāpaliek nomodā...
priecājos, ja kāds šo visu spēja izlasīt.vel īstenībā būtu diezgan daudz ko stāstīt...teiksim par to kā mēs ar kalvi viens otru pārpālī dušā ieziepējām.
peace out mazie!man ir smuks žetons!