Manas domas
Sveiki...Vēlos ar jums padalīties skumjā stāstā.Kad man bija astoņi gadi paps mani aiztika vietās.Viņš tolaik ļoti klausījās Guntara Rača mūziku un es domāju, ka tā viņu iespaidojā.Dēļ šiem notikumies man izveidojās trauma.Es vairs nevaru klausīties Guntara Rača mūziku, lai gan pats Rača kungs man liekas hāĀaAAĀāawt!Es katru dienu rakstu viņam draugos vēstules, bet viņš uz tām neatbild.Koncertos kur viņš spēlē es mēdzu uz skatuves uzmest savu apakšveļu.Šāda rīcība uzbudina manu 2 centimetrīgo krānu un tas kļūst par 3 centimetrīgo krānu.Bet es baidos iesaistīties dziļi intīmās attiecībās ar Rača kungu, jo atceros papa pāri darījumus.
Vel man ir tieksme pa logu vērot mazus bērnus, kuri iet pa ielām un sevi apmierināt...Es sevi uzskatu par normālu sabiedrības indivīdu.Neesmu taču vainīgs, ka izbraucot uz laukiem man patīk meža noķert kādu vāveri un tai dzīvai esot nodīrāt nost viņai ādu, vērojot kā viņa mokās un locās...Dažreiz, tad, pat man ir 3,2 centimetrīgs krāns, bet tikai tādā gadījumā, ja paralēli vāveres mocībām vēroju Guntara bildi.Es šīs tieksmes vienkārši nespēju apvaldīt...
Un ak jā...Es Cibā komentēju kā anonīms