Kamēr mēs no mājām prom bijām tikmēr ceļa taisītāji mums pie mājām uztaisīja diezgan palieku bedri ceļ malā, kurā uznākot lietum varētu krāties ūdens un būt dubļi [sākumā domājām, ka varbūt arī drenāža iebrukusi, bet par laimi tas neapstiprinājās].Ar milzīgo bedri bija pietiekami lai tēvs ietu parunāt.Tiem, kas vel nezina...Mana ģimene [precīzāk tēvs] ir paspējuši izdirsties ar puspagastu.Gan ar pagasta priekšniecību, gan ar dažiem kaimiņiem.Īstenībā man liekas, ka mēs jau otro reizi sākām diršanās apli [hāj fāājv!]...Bet pie stāsta.Tēvs aizgāja runāties, protams strādnieki visu noliedz [lai gan pēc vienkāršiem aprēķiniem ir skaidrs, ka viņu transports ir uz pusi smagāks, par to, kas pa šo zemes ceļu pārvietojās].Tad neko.Tēvs atnāca mājās...un aizlika ceļam priekšā mašīnu tā, ka pat vieglā mašīna tikai ar grūtībām varētu tikt garām, kur nu vel fūre [vienreiz jau šāda taktika tika izspēlēta pret malkas vedējiem un tas beidzās ar to, ka kaimiņš bailīgi zvanīja un lūdzāsteica lai Tēvs tomēr lūdzu sabrauc mašīnu malā un ka vairs malkas vedēji neuzvedīsies kā pimpji]...Varoņi protams netika garām un teica lai sencītis dzen mašīnu nost uz ko tika atbildēts kaut kas no sērijas, lai come on salabojiet ceļu.Vārds pa vārdam un noskaidrojās, ka varoņi nav varējuši samainīties ar mašīnām un tāpēc izbraukuši ceļmalu grāvja pusē.Sencītis iedeva arī vizītkarti un kad varoņi prasīja- no kura laikraksta tad viņš īsti esot?Sencītis atbildēja- no kura vajag [bet diez vai ģēniji joku saprata]?Katrā ziņā morāle, ir cilvēki, kas nezin ar ko viņi sāk dirsties.Bet ja jūs zināt ar ko diršaties, tad labāk lai tas nebūtu mans sencītis...Ak jā, rīt sanesīsim gar ceļmalu betona blokus, kas ar laiku izskatīsies smuki, gan arī būs funkcionāli...