Apgriezis matus! Neminēja ne vārda par to. Ieraudzīju, apmulsu, skatījos, skatījos, secināju, ka nav tik īsi kā bija citā reizē, bet tik un tā īsi. Bet ir normāli. Viņam ar tādu īsumu noteikti būs vieglāk. Bet kaut kā jocīgi man tik un tā. Pirmoreiz, kad Viņš paziņoja, ka griezīs matus pavisam nost, mjā, tad viņam vēl bija tie garie pāri plecam mati. Toreiz gulējām manā gultā un pēc pēdējā apstiprinājuma "jā, griezīšu pavisam nost" es raudāju. Atceros vēl tagad. Nespēju lāgā sagremot, ka likvidēs kaut ko, kas bija viena no pirmajām lietām, ko iemīlēju Viņā. Pēc tam, pirmoreiz ieraugot ar īsajiem matiem, gandrīz pagāju Viņam garām. Bija šaubas - tas ir Viņš, kas nāk man pretī, vai nē .. Bet bija. Viņam nebūs vairs garu matu. Tikai dažāda īsuma, no kuriem mani mīļākie būs tie pagarākie īsie, kā nostalģisks atgādinājums par sākumu un rozā brillēm ne tikai uz acīm, bet sirdī arī. Vakarvakars: "Kāpēc atkal nogriezi tik īsus? - Lai man nebūtu ilgi jāiet pie friziera!"

Varbūt man arī likvidēt savus garos matus? Nākamnedēļ man vizīte pie friziera paredzēta.