5/10/17 10:14 pmvispār sapratu, ka pēdējā laikā nepiedodami maz rakstu cibā. nepiedodami, jo šeit tomēr ir viss mans tekstu blāķis kopš 2005. gada, būtu bēdīgi, ja tagad iestātos kaut kāds tukšums.trīs lietas/novērojumi. 1) pēdējā laikā daudz saskaros ar kādu savādu parādību: mēdz gadīties, ka cilvēki paši izlemj, ka persona x neciena viņu darbu un neuztver profesionāli, tāpēc jau laicīgi tiek spļauti ārā apvainojumi a la ''jūs necienat manu darbu un neuztverat mani nopietni'', kaut arī nekas vispār par to neliecinātu. visbiežāk tas mēdz gadīties ar cilvēkiem gados un no lauku reģioniem. 2) mamma šodien stāstīja, ka savulaik, kad viņas tēvam bija bēres, kas bija kaut kad 1980to gadu pašā sākumā kādā maija vidus datumā, arī esot bijis milzu sniegs un aukstums, tā ka - varbūt tas sniegs nav arī nekas tik pretdabisks. 3) kopš vakardienas ļoti sāp spranda. es jau ļoti saskumu, sabēdināju arī mammu, jo acīmredzot visu laiku ir kaut kādas problēmas ar ķermenīti, tās visas stūūūlbās lietas nelaiž vaļā, liekas - tikko tiku vaļā no nospiestā nerva kājā, tagad šitas.. aizgāju visa tāda bēdīga pie fizioterapeites, viņa man izmasēja kaklu un teica, ka viss ir pagalam vienkārši, viss nāk no frizieru izlietnes, kas esot bēdīgi slavena ar to, ka mēdz daudziem sagādāt sāpes un problēmas ar kaklu. tā kā pirmdien vajadzēja vispirms balināt, tad mazgāt, tad krāsot un atkal mazgāt, un likt iekšā masku, tad kopumā mans kakls tajā izlietnes veidojumā pavadīja daudz ilgāku laiku nekā piedienas, kas savukārt izskaidro šīs konkrētās sāpes. un zinkā, dzīve ar muguras trūcēm, kas īsti neiet prom, tomēr ir drusku sačakarējusi domāšanu un uztveri, jo viss liekas krietni nolemtāk nekā vajadzētu, un uzzināt, ka kaut kādām sāpēm beidzot ir konkrēts, praktisks izskaidrojums, nevis klasiski izvairīgais un nekonkrētais ''laikam kaut kā ne tā pagriezos, tāpēc sāp'', ir ļoti mierinoša pieredze, kas savukārt tās sāpes uzreiz padara pārvarāmākas. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
3/21/17 11:36 amkopš svētdienas man atkal ir kaut kāda muguras sāpju epizode. svētdien šausmīgi sasāpējās mugura, ar milzu grūtībām vispār kaut ko varēju izdarīt, pusi dienas rūgti raudāju spilvenā par to, cik šis tomēr ir negodīgi - es cītīgi eju pie fizioterapeites, cītīgi un regulāri sportoju, mēģinu adekvāti daudz gulēt un pārlieku sevi nenomocīt. taču šādas epizodes joprojām gadās, un tās joprojām ir tās pašas sāpes, kas tevi pārvērš par pilnīgi nespējīgu, bezpalīdzīgu mazu radību, kas pat sarauties kamolā īsti nevar, jo mugura pārlieku daudz sāp.savukārt kopš vakardienas vakara sāpes ir pārgājušas no muguras uz kāju, jo kāpēc ne. to, kā viss ir saistīts, es vēl neesmu līdz galam sapratusi, ģimenei pietuvinātā ārste (haha) saka, ka nervi saspiedušies un nospiedušies, un tāpēc tas iet uz leju. bet realitāte ir tāda, ka man jau visi darbi deg, mājās pēkšņi vairs nevaru pastrādāt, jo vakar windows izlēma pārinstalēties pats no sevis, tāpēc darba e-pastā no mājām pēkšņi vairs netieku, tāpēc šodien riskēju un atnācu uz darbu. diemžēl šis, liekas, nebija līdz galam prātīgs lēmums, vismaz tā nākšanas daļa, jo pa ceļam kādas trīs reizes likās, ka tūlīt no sāpēm vienkārši noģībšu. kā tāda vecāka gadagājuma sieviete apsēdos Stockmann'ā uz soliņiem atgūt elpu, savācu spēciņus un tomēr atrāpoju līdz darbam. tās trūces mani laikam vajās vēl ilgi. |
8/8/16 04:49 pmun viens no šodienas labākajiem notikumiem bija arī tas, ka es fizioterapeites stingrā uzraudzībā šodien arī beidzot pirmo reizi kāda pusotra mēneša laikā varēju mierīgi noliekties līdz pirkstgaliem, ļoti ceru, ka drīz jau varēšu ar pieri pie ceļiem, un tad jau pāris soļi tikai palikuši, lai atkal varētu mierīgu sirdi likt kājas pāri galvai un stāvēt svecītē.man ļoti pietrūkst mana lokanuma, man pietrūkst tā, ka varu izlocīties dažādos līkumos, bet es arī mēģinu sev visu laiku atgādināt, ka nepieciešams cīnīties par šo visu ar tādiem maziem baby steps. galu galā pirms mēneša mani pārvietoja pa slimnīcu ratiņkrēslā, nevar jau tik ātri pār tiltu laist, vai ne. progress ir milzīgs, bet vajag arī vēl pamatīgi cīnīties. |
8/25/14 09:00 pm - if I stay here, trouble will find me / but trouble finds me wherever I go anywaypēc izkratīšanās, maz miega, vājprātīga haosa un liela karstuma es beidzot esmu rīgā, šeit ir auksts, man ir visnotaļ slikti, un šis viss ir mēģinājums iegrozīt smadzeni tā, lai es vismaz varētu kaut ko šodien parakstīt. |
Powered by Sviesta Ciba