3/2/08 08:47 pmman ļoti, ļoti patīk Ēvalds Valters, viņa dēļ vien ir vērts skatīties tās n-tās latviešu filmas, kas ir manā must see listītē. vispār Valters, Pūcītis, Pāvuls, Artmane, Dreģe un varbūt vēl kāds ir visbiežāk redzētie lv aktieri, skaties, kuru filmu gribi, visās būs kaut viens no viņiem. nē, nu tā jau nekāda vaina, patīkami uz viņiem skatīties. tikai vēlams iepriekš sadalīt dienas, kurās dienās kuru gadu un kuru aktieri skatīties, citādāk tā jocīgi paliek, kad ieraugi filmā Pūcīti pagalam vecu, bet vakar redzētajā viņš vēl bija spēku briedumā.vispār man būtu jāanalizē aminoskābes savā uzturā, nevis jāpļāpā par kino, nolāpīts. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
3/2/08 12:11 pmaizvakar es noskatījos 1932. gada Scarface, satricinoši un elpu aizraujoši. un šis dialogs man tagad jau divas dienas pa galvu maisās.[Angelo is answering the phone for Tony] Tony Camonte: Hey, hey. Get a name. Get a name. Angelo: [speaking into telephone] What's your name? No, no, I no wanna know what's your brother's name, I wanna know what's your name. [angrily] Angelo: Oh, you do, huh? Listen, I come on over there, I smack you right in the teeth! I get you, you brother - Tony Camonte: Hey! What's the matter? That's no way to talk. Talk nice. Tell him to state his business. Angelo: Go state your business! [hangs up phone] |
2/26/08 07:20 pmes laikam sapratu savu lielāko problēmu kino sakarā,es esmu redzējusi underground'u, bet neesmu redzējusi mainstream'u. just imagine, tikai pagājušajā nedēļā es pirmo reizi redzēju Limuzīnu Jāņu nakts krāsā, bet nevar taču spriest par kaut kādu kino attīstību un kino ideoloģisko uzslāņojumu, ja esi redzējis tikai filmas a la Kuldīgas freskas un nepabeigtais Piejūras klimats. es, protams, pārspīlēju, varbūt nemaz Kuldīgas freskas neredzēju, bet nu vienalga, lai es kaut ko sāktu spriest, man ir jānoskatās milzīīīīgs daudzums filmu, arī ieskaitot kaut daļu no Brenča krimiķiem. šodien kult. vēstures skolotājai pārliecinoši teicu, ka darbam jau redzu galu. lol, kā tad, vienīgais gals, kuru es tiešām redzu, ir manis pašas, ja turpināšu neko nedarīt. un vispār, Streičs ir mazo lietu meistars, viņš savas filmas padara dzīvas un izteiksmīgas ar mazām detaļām, piemēram, porcelāna figūriņu uz gramofona un vīrieti, kurš fonā tirina kājas. pat tās filmas, kuras it kā ir atzītas par Streiča neveiksmēm, ir veiksmīgākas par cita labākajiem darbiem. |
2/20/08 10:35 pm - promise me no promisesman reizēm liekas, ka bērnībā esmu palaidusi garām ļoti svarīgu posmu - iejušanos sabiedrībā. tā jau viss it kā ir kārtībā, ne es kožu citiem, ne citi kož man, bet ir brīži, kad ar savu uzvedību pārsteidzu pati sevi. normāli jūtos un uzvedos situācijās, kuras varu kontrolēt, bet brīžos, kad apkārt ir daudz nepazīstamu cilvēku vai arī manas autoritātes, uzvedos kā stūrī iedzīta žurka. tā vietā, lai ietu un aprunātos par to, kas mani tiešām interesē un ko otrs zina, sēžu stūrī un sarkstu no tā vien, ka lūk, mana autoritāte ir tepat, blakus. mana uzvedība sabiedrībā tik bieži vien ir tik neloģiska, ka pašai pēc tam kauns.jā, un vispār sen nebiju tik ļoti izniekojusi dienu kā šodien. vismaz noskatījos Darjeeling limited, kura manī izraisīja milzīīīgu smaidu, lielākoties Adrien Brody dēļ. |
2/15/08 10:03 pmstarp citu, šodien noskatījos filmu Akmens un šķembas, vispār man Kalniņš patīk. tas, kas izsauca īpašu sajūsmu, bija kadrs ar Brīvības pieminekli it kā aiz restēm - trolejbusa vadiem - un dialogs, kurā tas pats īpatnējais aktieris ar kolosālo izteiksmi no Četru baltu kreklu mākslas padomes sēdes teica Tu jau šāvi, es tikai pievedu šņabi par slepkavībām Biķernieku mežā.un nākamnedēļ, kā izskatās, lv klasikas filmas lielā daudzumā. |
11/19/07 05:53 pmnoskatījos šodien Rīgas sargus, gājām 4 sievietes kopā, tiešām, kā Māris teica - kā pēc kara.bet par filmu runājot, diezgan patīkami pārsteigta esmu. protams, diezgan smieklīgi, ka novembra sākumā tik daudz saulainu un, pēc skata spriežot, siltu dienu, Ulmanis diezgan pamatīgi atgādināja Kalvīti, un patoss lauzās ārā pa visām vīlēm, bet to visu var pieciest. nav jau to filmu mums tik daudz, kur nu vēl vēsturisko, lai varētu katrai par sīkāko nieku liet mēslu šaltis virsū. katrā ziņā filma bija tiešām baudāma, and that's it. smuki aktieri, daži pat tiešām smieklīgi joki, skaistas bildes un baudāma mūzika. nu, priekš četru gadu darba tas tiešām ir labi. |
9/29/07 06:39 pmnu labi, neturēšu sveci zem pūra, tā teikt.noskatījos beidzot Purva bridēju, uh un ah. varbūt beidzot sākšu pārvarēt savu snobismu pret latviešu literatūru un latviešu kino, Blaumaņa noveles patiesībā teju vienmēr sirdi plēš pušu. spēcīgs cilvēku portretējums, dramatisms un lieliska cilvēku rīcības prognozēšanas spēja. precīzi. un pati vēl atceros Pūcīti, tētis kādreiz ar viņu mēdza šņabi dzert kopā. gājām pie viņa Āgenskalna tirgū bulciņas pirkt, viņa atraitne tur joprojām tirgojas. tik tiešām, jaunībā viņš bija smuks pēc vella. |
9/17/07 10:20 pm - un kuģis peld''Viņš ir īsts brīnumbērns, vairāk gan bērns nekā brīnums.''man beidzot atgriezās ticība Fellīni, pat piecēlos kājās un applaudēju. |
5/17/06 10:29 am - nakedpa kalniem un lejām.no rīta pie mums mājās ielauzās/iebrida/ieskrēja/ieradās šizofrēniķis radinieks, kurš saka, ka mana mammīte viņu ir mēģinājusi indēt un ka mūsu māja patiesībā pieder viņam. šis tēta brālēns jau no agras bērnības manī ir izraisījis pretīgumu - kopš tā laika, kad viņš sāka mēģināt man uzmākties. un es ātri, ātri tinos prom, pat nepaēdusi brokastis, kamēr tētis mēģināja izsaukt ātros. bet tomēr bailīgi. vakar aizgāju padzīvojos pie basista pa slimnīcu, 2 stundas kā iekritušas melnajā akacī - laiks aizskrēja, pilnīgi nemanot. skumji, ka viņš brauks prom. JRT kinolektorijā noskatījāmies ar Daci filmu Naked. tik... netīri cilvēcīga. bohēmas ne-labā puse. par to, kāds tad izmisums, kad nav nekā. kad esi aiz-bohēmojies tik tālu, ka esi naked - ne fiziski, bet morāli kails. kad nav vairs nekā, kam pieķerties - tikai izmisums un skumjas, un pārliecība, ka Dievs ir ļaunums. un filmas beigas ar Džonija klibojumu lejup pa saules pielietu ielu [metafora?] mani apstulbināja, atbruņoja un iedeva pa galvu. tikai tā Freiberga lekcija no sākuma izbesīja - par kino nav jārunā, runāšana par kino ir tikai daiļliteratūra ar sacenšanos par spēcīgākajiem epitetiem. nevajag. |
Powered by Sviesta Ciba