running to stand still
there must be a light that never goes out
| 9/5/18 12:27 pm
katru dienu kāds jauns piedzīvojums!
šodien, piemēram, piedzīvoju to, ka lāpstiņu sarāva krampī. |
|
| 9/4/18 05:42 pm
that awkward moment, kad LSM partiju šķirotavas aptaujā ''Rīcības partija'' manā topā ir augstāk par LA/Par |
|
| 9/3/18 01:27 pm
es visu rītu noraudāju, skatoties uz fotogrāfijām no Brazīlijas Nacionālā muzeja ugunsgrēka.
kā viņu direktors teica starptautiskajos medijos, šāda mēroga katastrofa ir lobotomija. ne tikai Brazīlijai un viņu vēsturei, bet visai pasaulei. |
|
| 9/1/18 12:45 pm
pirms gada šajā dienā es kļuvu par rudmati, kā atgādina visādi tīkli.
viens no labākajiem lēmumiem, ko es pieņēmusi |
|
| 8/26/18 02:40 pm
man pēkšņi vairāk par visu patīk klusums. |
|
| 8/25/18 03:45 pm
Latgalei ir šī ļoti neparastā ietekme uz mani: kā es atbraucu šurp, tā es vienkārši visu laiku guļu. nogulēju ļoti daudz krustvecāku mājās, visu dienu tāda viegli miegaina. un visa apkārtne arī tāda viegli miegaina un miglaina.
Rēzeknē nebiju patiesībā bijusi, šķiet, kopš 2014. gada pavasara, kad vecmamma bija slimnīcā un kad es braucu viņu apciemot, pie reizes rādot eksperimentālas īsfilmas Gorā. tas periods arī liekas tāds viegli miglains, neko daudz nevaru atcerēties. drusku atceros, kā gājām pa dažādām Rēzeknes ielām no Babas dzīvokļa uz slimnīcu, bet atmiņas par Rēzekni vispār visu mūžu ir mazliet kā Pērn Marienbādē - drusku atceries, ka kaut kur te esi bijis, bet tikpat labi tās ziemas pēcpusdienas pastaigas, agrie rīti vilciena stacijā, karstās vasaras pie vecmammas un pat tie daži jaungadi, ko pavadīju tur, skatoties Titāniku ar vecmammu, šķiet mazliet kā tāds izdomāts stāsts. bet ļoti spēcīgi atceros vecmammas dzīvokļa smaržu un to, ka viņa audzēja tomātus uz palodzes.
bet atpakaļceļš mazliet cilvēcīgāks par turpceļu. komforta vagons salīdzinoši ātrajā vilcienā (Rēzekne - Rīga 2.5 stundas) ir tiešām tā vērts. atguļos krēslā, skatos pa logu uz tiem milzīgajiem mežiem, ko ik pa brīdim papildina lauki ar siena ruļļiem, klausos dakkhabrakha un mēģinu saprast, kā vasara, kurai vajadzēja būt tai vasarai, kurā beidzot uzrakstu pirmo nodaļu promocijas darbam, ir kļuvusi par ko šādu. |
|
| 8/24/18 07:08 pm - īsta mīlestība
kā es par viņu iedomājos, tā viņa zvana, saka mans krusttēvs par to, ka krustmāte viņam tieši tajā brīdī zvana. |
|
| 8/23/18 01:48 pm
ļoti obskūrs un personīgs cepiens par kino industriju: nekādi nesaprotu, ar kādām tiesībām pašreizējā a/s Rīgas kinostudija svin Rīgas kinostudijas 70 gadu jubileju, ja šīs ir divas absolūti dažādas iestādes, kuras, kaut fiziski arī atrodas vienās un tajās pašās telpās, neko vairāk kopīgu arī atrast nevarētu. |
|
| 8/20/18 02:38 pm
kādas problēmas es gribētu risināt: to, ka es nekādi nevaru atrast tādu melnu mežģīņu kleitu, kādu vienreiz nenopirku, bet kas man joprojām rādās sapņos
kādas problēmas man ir jārisina: pilnīgi viss cits, sākot ar to, ka logi ir pusremonta stāvoklī, dzīvoklī nav durvju (tikai ārdurvis), kas attiecīgi jāatved atpakaļ, tas, ka pēc divām nedēļām jānodod pusgatavā programma + festivāla dedlaini sāk degt maigi zilganās liesmās, nemaz nerunājot par ko tādu kā politika. |
|
| 8/15/18 12:23 pm
skatos Ilgo ceļu kāpās, turklāt pirmo reizi pieaugušā vecumā no sākuma līdz galam.
visu laiku gaidu mīlestību, jo esmu iepazinusies ar materiāliem par to, kā šī filma ir saraudinājusi teju visu padomju savienību (skatītāju vēstules reizēm ir pārspīlētas, un atmiņas par tām - vēl jo vairāk), bet te pagaidām tikai politika vien, nekādas episkas mīlestības. pat Artūra un Martas Brīdis siena šķūnī ir ar politisku zemtekstu.
nu, gluži kā mani 20's. |
|
| 8/14/18 04:47 pm
(es): bet vistrakākie ir tie pagraba vīri. viņi vienkārši ienāk pagalmā, vispār neko nesaka, atver pagraba durvis un metas iekšā. un man tipa ir jāpieņem, ka tas ir normāli, skatoties pa logu. vismaz apsveicināties varētu, nevis izlikties, ka oo, mēs te tā nonšalanti jūsu iestādes pagrabu izrevidēsim, neliekaties traucēti.
(kolēģis): tev te ir viens pagalms pa logu, bet viņiem dienā ir kādi 215 pagrabi. katram pateikt labdien taču ir par daudz prasīts. |
|
| 8/13/18 01:03 pm - īsa etīde par to, kā reizēm gadās nepamanīt to, kas tev jau ir
ā, un vēl
vakar sēžam ASunī pēc Vegānfesta un runājam par politiku (varētu cerēt, ka mani draugi varētu ar mani runāt par ko citu, ne politiku, bet pastāv maza iespējamība, ka es pati vairs nevaru ne par ko citu runāt, vien politiku un muzejiem), tur iet tāda meitene ar rudiem matiem garām. nosaku Marutiņai, ka es ļoti gribētu tādu toni, viņa atbild - bet tev jau tāds ir. |
|
| 8/11/18 01:04 pm
 |
|
| 8/8/18 11:03 am
dzīve vienai varbūt ne vienmēr ir veselīga: esmu pieradusi skaļi runāt, bet nu tā, pa dažiem vārdiem vien. pēdējā laikā esmu pamanījusi, ka randomā skaļi sarunājos ar tekstu, kas tajā brīdī ir uz ekrāna. bet kolēģi un draugi, kas ir apkārt, ne vienmēr saprot, ka tas nav kaut kas tāds, uz ko ir vērts atbildēt.
tikko es ekrāna tekstam uzkliedzu ''saņemies taču!'', kolēģi drusku samulsa. |
|
| 8/4/18 10:40 pm - nogurušas piezīmes no kino telts
ja tā padomā, Streiča filmas pamatā ir par vilšanos cilvēkos.
man par šo vēl ir jāpadomā, diemžēl Streiča gads jau sen ir beidzies, tagad jādomā par Brenču, bet - tā vilšanās tēma ir kaut kas ļoti interesants, kas parādās gan tajā pašā Limuzīnā, gan Mans draugs - nenopietns cilvēks, un pat ''Kapteiņa Enriko pulkstenī'' ir par to, kā Tomiņš viļas savos lielajos draugos, kas nekādi draugi gan nav. un tas - pat nerunājot par to visu lielo čerņu kā Carmen Horrendum un Atcerēties vai aizmirst. |
|
| 8/4/18 03:44 pm
mana paviršā pētījuma ietvaros esmu secinājusi, ka šī brīža seksīgākā latviešu grupa ir the bad tones. |
|
| 8/3/18 12:04 pm
es sāku darbadienu ar peldi jūrā.
vasaras festivāliem, it sevišķi tiem, kas notiek pludmalē, nevis aukstos, tumšos pagrabos, ir pāris lieliskas priekšrocības.
Liepāja ir burvīga. skepse par šo vīkendu pamazām izčākst. |
|
| 8/2/18 01:15 pm
kurā temperatūrā piedienas atsākt nēsāt krūšturus? asking for a friend |
|
| 8/2/18 10:41 am
tā. es vispār cēlos 6.30, lai sakārtotu māju, izmazgātu matus, sagatavotu ēdmaņu kaķīšiem un pabeigtu krāmēt čemodānu, kā arī pabeigtu kačāt failus. bet izrādījās, ka autobuss, kuram vajadzēja būt šorīt 8, vispār būs rīt 8.00 no rīta, tāpēc tāda viegli apmulsusi atgriezos mājās un turpināju kačāt failus.
bet nu man vajadzētu šodien nokļūt Liepājā no Rīgas, varbūt maģiskā kārtā jūsu starpā ir kāds, kas brauc uz Liepāju ar mašīnu šodien pēcpusdienā / vakarpusē? īsākais brauciens ar autobusu ir 3 stundas, es saprotu, ka ar mašīnu ir tikai mazliet ātrāk, bet ērtāk- noteikti. |
|
| 8/1/18 03:24 pm
es taisu apmēram 3 to-do sarakstus dienā. pēdējais paliek arvien lakoniskāks: tajā vienkārši ir punkts ''zvans''. |