bet es esmu arī piedzīvojusi ārkārtīgu laipnību un rūpes no svešiniekiem un no pazīstamiem, un viss taču ir līdzsvarā, un es ļoti gribu, lai viss ir labi un skaisti, un lai mēs visi sadodos rokās un ietu skraidīt pa pļavām, dziedot Imanta Kalniņa dziesmas, bāc, tas, ko es mēģinu pateikt, ir tas, ka es ļoti gribu dzīvot Latvijā tajā mistiskajā nākotnē un man šeit ļoti patīk, vienkārši reizēm nenormāli nomāc. piemēram, pēdējās nedēļās. tas arī viss.