šovakar es satikšu mat. es neatceros, kad (un vai vispār) esmu bijusi uz randiņu, pirms kura ir šitāds satraukums, vīīīī.
bet vispār piefiksēju, ka jūtos arī diezgan nostalģiska Amst. sakarā. plānoju vietas un stūrus, kur jāiegriežas, kur kaut kas jāpadara, kur jāaiziet. man kādreiz likās, ka mana labsajūta Amst ir pārsvarā saistīta ar manu sociālo dzīvi un tiem cilvēkiem, ar kuriem tur tusēju, bet tagad sāk likties, ka pati pilsēta arī patīk. savādi. divi iespējamie iemesli: 1) Amst tomēr man laika gaitā ir ļoti iepatikusies, 2) es vienkārši esmu nostalģiska par pilnīgi visu. go figure.