it kā rudens, it kā auksti, bet tai pašā laikā tik mīlīgi. es te sēžu pie sava loga, ārā līst, blakus tēja, silts džemperis, nezinu, kaut kā tādas mājsajūtas laikam ļoti pietrūka. tā, ka ārā auksts, iekšā silts, ārā sliktti, iekšā labi, tādā pavisam pamata fiziskā līmenī prieks par to, ka esmu mājās.

viss pārējais, liekas, ir mazsvarīgs. kopš nedēļas nogales joprojām ir spēcīga mīlestības sajūta - reizēm pēc labiem brīžiem un notikumiem ir tā, ka tā sajūta, tāds kā siltums, tevi pavada vēl kādu laiku. tā, ka zini, ka citiem tu rūpi, un tā sajūta dod tādu patīkamu siltumu.