iegribas un vajadzības
viņdien sapratu, ka patiesībā man neebajag nekādu tur ļubovj, vismaz tagad ne, bet man vajag vienkārši kādu, kurš mani ievīsta trijās segās un noglauda galvu, kad atkal liekas, ka pasaule par lielu un tā sāk gāzties man virsū.

lai ir tā, viegli, viegli. tā kā šovakar bija sēdēt ar mugurām kopā un ēst uz pusēm vienu tortes gabaliņu, runājot nesvarīgas lietas.

bet nekad jau nebūs tā, kā mēs gribam, vai ne?

un Paulu Koelju ar saviem darbiem nekādas dižās cerības patiesībā gan neraisa, tieši otrādāk.