reizēm, kad ir pārāk daudz lietu un pārāk maz laika, ir tā viena mazā lieta, kas varētu visu pārējo padarīt normālāku. piemēram, tagad man ir jāpabeidz skola, jāpārdzīvo izlaidums, jāizvācas ārā no kojām, un tas viss notiks turpmāko divu nedēļu laikā. un man, protams, ir nemitīga panika, jo man ir panika par pilnīgi visu, ja vien ir iespējams racionāli par kaut ko krist panikā. nu lūk, un šodien es beidzot atradu savu izlaiduma kleitu, kurā es izskatos ļoti es, bet tādā labā ziņā, nu lūk, un kleitas atrašana ir tā mazā lieta, kas liek domāt: viss galu galā būs kārtībā. tas nekas, ka vēl jāatrod kurpes, jāaizkrāso siena, jānokārto milzu eksāmens un jānosūta tūkstošiem epastu, tas viss būs labi un viss izdosies, jo es esmu atradusi savu kleitu.