katru rītu pamostos un iedomājos, cik forši būtu, ja tagad būtu rīgā, ietu iedzert vēsu alu kādā pagrīdē, dejotu pa ielām un brauktu uz pludmali, drošvien aizbrauktu pie vecmammas, jo tik sen neesmu tur bijusi, apciemotu radus un sen nesatiktus draugus. iespējams, tādas māju lomkas tāpēc, ka pārāk liela putra, man joprojām ir tas muļķa ledusskapis istabas vidū, joprojām nav ne jausmas, kur dzīvot, bet šodien, tāpat kā otrdien, būs 6 stundas nīderlandiešu valodas lekciju, es jau sāku runāt ar džekiem tabakas veikalos tikai tāpēc, ka esmu pieradusi runāt, un pamazām, palēnām man šī valoda sāk jocīgi patikt.

bet nu tā, palēnām. pārdošu ledusskapi, pārdošu mēbeles, jau saliku promdodamās drēbes atsevišķos maisiņos. beidzot ir silts, var vilkt skaistas kleitas, tā mierīgi.