es īsti nesaprotu, kāpēc man tas ir jāskatās - nav jau tā, ka to, ko Noē rāda filmā, nevar redzēt uz ielas un citos cilvēkos. tas, kā visi tēli ir sačakarēti un turpina čakarēt viens otru, nav tikai filmā, tas ir visur, līdz ar to man paliek pretīgi skatīties kaut ko, kas vienkārši liek justies neomulīgi un tā, ka viss liekas sūds, bet tai pašā laikā netiek piedāvāta nekāda izeja no tādas sūdu bedres. es saprotu, ka ir nepieciešamas šādas filmas - ja ļoti, ļoti piemiedz acis uz visādām detaļām, var pat teikt, ka Enter the Void un tādas filmas ir mūsdienu Bicycle Thieves, bet. mani ļoti, ļoti kaitina filmas, kas ļoti uzmanīgi un vērīgi tev liek justies kā pēdējam sūdam un tā tevi tur arī atstāj. es nedomāju, ka mākslai vienmēr būtu jādod atbildes uz jautājumiem par to, kā dzīvot un kā uzlabot pasauli, bet tai pašā laikā man vairs nepietiek ar to, ka filma mēģina atvērt acis un parādīt, cik lielos sūdos dzīvojam, un tur arī paliek. ja es ļoti gribu justies sūdīgi, es palasu datu analīzes par ekonomisko situāciju pasaulē un par arvien pieaugošo polarizāciju starp bagātajiem un nabagajiem visā pasaulē. ai, personīgi išūzi ar enter the void un tādām filmām, kas mēģina parādīt, ka viss ir sūds, jo cilvēks ir sūds.