tik ļoti apnicis un tik ļoti vajag brīvdienas, īstas un normālas brīvdienas, nevis dažas brīvas stundas, tik ļoti viss riebjas. pusnaktī kārtējais dedlains, bet tik ļoti vienalga, ka tikpat mierīgi varētu iet gulēt.
jo galu galā ir aprīlis, man, kā parasti, nav naudas, katru dienu bez iemesla strīdos ar draugiem, šonedēļ kaut kāda anger issues nedēļa, kad vienkārši sāku kašķi ar teju jebkuru, kas ir tuvumā ilgāk par 10 minūtēm, un ir tik pretīgi pašai savā ādā. nav laika iet ārā, jāraksta un jālasa, tikai nelaime tāda, ka es pēdējā laikā nevaru tikt galā ar esejām bez vīna uz galda.
vienvārdsakot, ceru, ka nākamais un aiznākamais piektdienas vakars būs labāks.