laikam tas, ko es visvairāk mīlu vasarā, ir bezgalīgais iespēju daudzums. tev, piemēram, vairs nav jāiet uz sporta zāli, lai uzturētu sevi formā, tā teikt, tu vari vienkārši aizbraukt uz ezeru nopeldēties, doties riteņbraucienā, rakt bedri dārzā vai, nu nezinu, palīdzēt tētim krāmēt malku. un nav arī jāpārtiek tikai no ikdienišķajiem siltajiem ēdieniem, vari dienām neēst neko citu kā tikai auksto zupu, gurķu&tomātu salātus vai vienkārši pārtikt no ogām. gosh, i'm lovin' it.

un muskuļos tāds patīkams nogurums. liekas, no vakardienas. sāku pārmainīt istabas izskatu, gribas vairāk krāsas un mazliet citas tapetes. toreiz, kad cēlām māju un pirkām manai istabai tapetes, es gribēju tikai tās vienas - ar zilonīšiem un pelītēm, man bija 9 gadi. vecāki teica, nē, nē, Agnes, esi prātīga, tu pieaugsi (ha, ha) un tev viņas vairs nepatiks, un, šādi runājot, mani piespieda nopirkt vēl citas - tādas neitrālās krāsās, visnotaļ neizteiksmīgas. un šobrīd mani pārsteidz tas, ka zilonīšpelīšu tapetes man nebūt nav apnikušas, lai arī jau sen kā vairs nav 9 gadi, bet tās otras, tās negribētās, gan.