aņa delovejevna (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} deloveja_kundze) rakstīja,@ 2012-12-27 17:55:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
es negribēju taisīt lielu gada pārskatu, jo pa vienam mēnesim tur ir baigā tumsa un nesmuki, bet tagad ir mazliet brīvs brīdis manā ārkārtīgi kosmopolītiskajā tuvāko dienu dzīvē, tāpēc vispār mazliet gribas pierakstīt lietas. ja tā padomā, pēc aptuveni 30 stundām es būšu Bostonā un mēs ar draudzenīti dziedāsim un dejosim double rainbow oh my gooood. šorīt rīgu pamest pat nebija tik bēdīgi kā parasti, drošvien tas arī saistīts ar ļoti homofobisko taksistu, kurš, uzzinājis, ka lidoju uz amsterdamu, paziņoja, ka jā, tur jau tie visi geji brauc, kādas šausmas. vai arī es vienkārši sāku pieņemt savas pašas izvēles un pārstāju justies slikti saistībā ar to, ka neesmu mājās. drīz lidojam uz londonu, kur paliksim pie puikas, kurš man skaipā lasa priekšā hariju poteru, un rīt satikšu līvu, vienvārdsakot, esmu tik kosmopolītiska, ka bērnības dienu es varētu vienkārši no laimes lēkāt gaisā. no otras puses, es to pati joprojām daru.
lai nu kā, te nu es esmu ar tikko nokrāsotiem melniem nagiem un kreklā ar tīģeriem, gaidu nagu lakas nožūšanu, tāpēc gribu ātri visu svarīgo pierakstīt.
šis bija līdz šim smagākais un tai pašā laikā notikumiem bagātākais gads. zaudēju tuvu cilvēku, piedzīvoju nervu sabrukumu, vēl diviem draugiem izrādīju rīgu, redzēju savu filmiņu uz lielā ekrāna, piedalījos filmēšanā un metu rokas granātu, nopelnīju pirmo četrciparu skaitli, nodibināju kino klubu un skolā izrādīju latviešu filmas, tiku pie brāļa meitas, pierādīju sev un Marko, ka neesmu stulba, ļoti uzlabojot sekmes, kā arī nemitīgi par daudz izrunājos. pamanījos vairāk vai mazāk sastrīdēties ar katru, kurš man tuvs, pārstāju lietot gaļu, strādāju dažas nedēļas subway, kā arī beidzu iespringt par stulbiem izskata išūziem un beidzot izaudzēju matus pāri plecam. iepazinos ar brīnišķīgiem cilvēkiem un turpināju draudzēties ar brīnišķīgiem cilvēkiem, kurus pazīstu jau ilgāk, un par galveno dzīvē izvirzīju tuvākmīlestību. nevaru teikt, ka baigi sanāk, but I'm on my way.
vienvārdsakot, laikam galvenais ir tas, ka gada laikā sapratne pašai par sevi pilnīgi mainījusies. no pilnīga kontroles zuduma līdz tās atgūšanai, un tā visa rezultātā laikam var teikt, ka beidzot ir kaut kāds iekšējs miers, kas jau ir dažus mēnešus. jeb, kā teica mana terapeite, apsveicu, tu beidzot esi vesela. (no otras puses, mana mamma pirms dažām dienām man prasīja, vai es lietoju narkotikas, jo reizēm viņai liekas, ka es tāda jocīga. atbildēju, ka tas tā no dabas.)
Nopūsties:
