klausījos florences cosmic love. pie
And in the dark, I can hear your heartbeat/ I tried to find the sound/ But then it stopped, and I was in the darkness,/ So darkness I became aizdomājos par Fredriku Džeimsonu un cognitive mapping.
nospriedu, ka enough is enough, mans akadēmisms un teorētiskā pasauluztvere vairs nav nekāds joks. no otras puses, varbūt tāda ekstrēma visa teoretizēšana ir vienīgais man pieejamais efektīvais veids, kā saprast pasauli.
dievs vien zina. man arī teju vairs nav nekādu ēdienu virtuvē, un pats trakākais, ka nav vairs kafijas. lūk, cik tālu var aizdzīvoties, ja visu laiku tikai skaties filmas un lasi rakstus no jstor.