vakar nospriedām, ka mēs noteikti spridzinām vairāk nekā Ušakovs. tas bija īsi pirms tam, kad džeki, kuri iepriekš mums koļījās, uz ielas pavisam nopietni sāka skriet no mums prom. daudz visādas pirmās reizes pēdējā laikā, izskaitot pirmo reizi, kad džeks skrien prom. vakar arī pirmo reizi pati ļoti pareizi un kārtīgi uzkrāsoju acis, kā arī ielokoju matus, jo tā gribējās, agri jāceļas, jo agri lidmašīna un skola, un vakarā būs pirmā Dutch nodarbība, es esmu nogurusi, un vēl jālasa Marko noteiktie raksti. tādas ekspresbrīvdienas ir ārkārtīgi jaukas, bet ir arī tā, ka grūti pārslēgties. nopirku biļetes Ziemassvētkiem, plānoju tikšanās ar draudzenēm dažādos pasaules stūros dažādu pārbraucienu laikā, un janvāra beigās braukšu uz Berlīni runāt par mākslu, brīvību un Eiropu. kaut kādā brīdī kalendārs kļuva daudz aizraujošāks, bet laimes definīcija joprojām ir sūkt rumkolu kaut kur Rīgā ar skaistiem cilvēkiem.