par mīlestību un tā.
es padodos, come what may.
no otras puses, diez cik ilgi šis prātastāvoklis būs šoreiz, līdz es atkal krāsošu nagus un skriešu uz randiņiem, lai pēc tam atkal izdomātu, ka kāda jēga, ja es tik un tā visticamāk dzīvošu viena ar daudziem suņiem un adoptētiem bērniem.
vakar biju tik nogurusi, ka trīs reizes gandrīz aizmigu, kamēr stāstīju mat. dr strangelove sižetu, un pēc tam pat nevarēju paskaipot ar kolāti, tāpēc mat manā vietā viņai stāstīja par manām hipsterpidžambiksēm.
un otrdien es beidzot normāli parunājos ar ļoti garo draugu no manām literatūras lekcijām, ar kuru mēs pēdējā laikā vairs tik daudz netiekamies, un viņš man teica, ka you should stop being so meta. un es cenšos, bet nesanāk, jo katrai domai ir sākums citā domā, un katra doma ir daļa no kādas konstruētas realitātes, mans prāts arvien vairāk sāk atgādināt I (heart) Huckabees.

un tagad es būšu labs studentiņš un rakstīšu visu, ko domāju par brīvību mūsdienu eiropas kontekstā, just imagine, cilvēki joprojām par tādām lietām vispār raksta.