labās ziņas ir tādas, ka man ir bdarba vadītāja, ļoti patīkama dāma. vakardienas kino vakars arī bija labs un izdevies, un es ceru, ka viss projekts labi aizies un izdosies.
sliktās ziņas ir tādas, ka man ir spēku izsīkums un nevaļa koncentrēties uz lietām, kas ir, iespējams, vairāk svarīgas, t.i., mācības. it kā nekas traģisks, nekas nav nokavēts, bet kaut kā ikdiena ir tā satinusies, ka nav buferzonas lietām, kas varētu būt pēkšņas. piemēram, draugi, kuri pēkšņi uzrodas miteklī, vai friziera apmeklējums.
liekas, pie vainas vienkārši ir rudens. oktobris vienmēr ir jocīgs un mazliet biedējošs. tāda smeldze gaisā, tāds in-between stāvoklis, kad trencī ir mazliet par vēsu, bet mētelī - par karstu, kad mati paliek arvien tumšāki un seja zaudē spožumu, un pat gulēt paliek grūti. un gulta kaut kā pēkšņi liekas daudz par lielu, un ēdiens šķiet tik smagnējs.
tā kaut kā. bet neba pirmā reize, vai ne.