tad, kad klasesbiedri, skolasbiedri, mazliet vecākās māsīcas un citi līdzīga tuvuma cilvēki kļūst par vecākiem vai apprecas, nu, tad jau ir tā jocīgi un gribas mazliet pameditēt par laika dabu un ritējumu, etc etc. bet tad, kad bijušais boifrends apprecas un kļūst par tēvu, lūk, tas ir pilnīgi cita kalibra pārdzīvojums. neba jau tur kaut kādas jūtas palikušas vai kas, nekā tamlīdzīga, vienkārši.. jocīgi.
laika ritējums, pff. reizēm šādi notikumi tiešām izsit mani no sliedēm.