un vēl es pazaudēju maku, kā arī noskatījos jauno Betmenu. naktī atbraucu par dažiem pēdējiem grašiem mājās un atstāju mammai zīmīti, kurā taisnojos, ka vispār jau es lietas zaudēju salīdzinoši reti. šī ir otrā reize mūžā, kad pazaudēju maku, es nekad neesmu pazaudējusi atslēgas, pasi vai tehnikas, tā ka reizēm jau var arī kaut ko mierīgi bez sirdsapziņas pārmetumiem pazaudēt. vienīgi stulbi, ka maka paša nav, tāpēc tagad kapeikas turu izlietotā Orbit maisiņā/paciņā, tajā, kurai var aiztaisīt augšu.

ir tik daudz notikumu un tik daudz skriešanas, ka pēdējā mēnesī neko vairāk par vienkāršām atskaitēm priekšdienām es arī ierakstīt nespēju. gan jau pēc kāda laika arī sākšu saprast, kas tad īsti notiek. lai arī kā, viss ir ļoti, ļoti labi. bet var jau būt, ka es vienkārši joprojām esmu kunga prātā kopš vakarnakts.