jā, apmēram tā.
es varu saprast kaut kādā mērā, ka negrib ķēpāties ar kāda cita riteni, jo tur tā var sasmērēt rokas un tā, bet vienalga pretīgi. tā aizgriežas un izliekas, ka neredz. vienmēr tak var kaut ko kaut kā izdarīt, nesen braucu uz mājām amst. un tur blakus viens čalis, kurš tikko vēl acīmredzami skrēja - tāds iesvīdis, sporta tērpā - sāka klibot, piestāju, aizvilku apsēsties, parunājām. viņš bija sastiepis potīti, un studenti tomēr ir sliktākie glābēji ever, jo man nebija ne kredīta telefonam, ne es viņu varēju uz slimnīcu aizvest, bet, kamēr mēs tur tā sēdējām un viņš sāka justies labāk, piestāja kāds cits pāris, kuri viņu vēlāk ar mašīnu aizveda uz slimnīcu. tik labi no viņu puses, pilnīgi svešinieki taču. bet man liekas, līdz kolektīvai empātijai latvijai vēl tālu.