nu kur es tāda neproduktīva, bļin.
ir vēls, eseja pat nav pusratā, it kā jāiet gulēt, bet.
tā, kā tolaik, kad skolā vajadzēja skriet ilgi un daudz, un man riebjas skriet, tas man vienmēr licis justies ļoti, ļoti slikti un apšaubīt visas prasmes, un vispār. bet, vienvārdsakot, tagad ir tā sajūta, ka finišs ir pavisam tuvu, bet tur vēl jātiek. un pēc tam, protams, būs vēl, bet tagad ir viens posms gandrīz pabeigts. divas esejas četrās dienās, tas pat nav nekas.

vēl divi paragrāfi dzejas analīzes, viens no maniem punktiem day zero project sarakstā ir pārtraukt baidīties no dzejas analīzes (man ir tādi akadēmiski mērķi, jā), laiks ķerties tam klāt.