nav korekts salīdzinājums ar mēmajām filmām, jo vismaz neesmu to skatīšanai dzirdējusi argumentu par tā laika izjūtu piedzīvošanu vai kaut kā tā. bet sapratu atbildi un to arī gribēju noskaidrot, jo man tā popkultūras pieredze nav svarīga, arī ar hp un lotr nekad neesmu bijusi šausmīgi aizrāvusies. noskatos, laba, skaista izklaide, viss. laikam man kaut kā negribas piešķirt popkultūrai meganozīmi, arī tīri dabiski manā dzīvē šī nozīme tai nepiešķiras.

p.s. un, atbildot uz zemāk minētajām bažām par to, ka es izņirdzu titāniku, - nē, normāla filma, turklāt no treilera vien man acīs atkal asaras sariesās.