mani sapņi ir jocīgi, skaidra lieta. bet šīs nakts sapnis bija jocīgāks kā parasti. es nosapņoju jaunu Šekspīra lugu (Klaudija), tas it kā ir vēl viens romeo & džuljetas tipa mīlasstāsts-traģēdija, daudz deju, uguns un laikā nesaņemtu vēstuļu, un beigās visi, protams, nomira. bet tad es pamodos, padomāju par šo stāstu vēlreiz un sapratu, ka nē, Šekspīra lugā nevarētu būt tik daudz caurumu stāstā. piedod, mīļā smadzene, bet tas, kā Klaudija un viņas mīļotais nomira, bija ļoti nepārliecinoši.