pirms nedēļas sākās filmmaking classes, tas gan ir ne-skolas ietvaros, bet nenormāli forši. šodien mācījāmies apieties ar tripodu un piezūmēšanu/fokusa noturēšanu, un visi viens otru filmējam. un tad nu skatījos biedrenes safilmēto materiālu ar sevi un to, kā es stāvu, tas laikam ir viens no lielākajiem šokiem dzīvē - redzēt sevi kustībā, tāpat kā dzirdēt savu balsi nopietnā ierakstā, tāda mazliet traumatizējoša pieredze. galu galā secinājumi ir šādi: es tiešām regulāri izskatos garlaikota, kā arī balss izklausās tāda, nu, ne pārāk ieinteresēta.